No izsolē izstādītajiem 300 priekšmetiem tika pārdota aptuveni puse (48%); līdz ar to kopējais izsoles apgrozījums pārsniedza 295 tūkstošus eiro, kas par 20% pārsniedz pērnā gada rezultātus. Izsolē piedalījās ap 100 juridiskās un fiziskās personas. Pēc ekspertu atzinuma visi šie rādītāji vietējā tirgus mērogā ir rekordlieli.
Pircēju vislielāko interesi izpelnījās 20. gadsimta trīsdesmito un četrdesmito gadu, kā arī septiņdesmito un astoņdesmito gadu Latvijas glezniecība, norāda izsoles rīkotāji. Kā tika paredzēts, lielākā cīņa notika par „topa” priekšmetiem. Lieliskais Džoņa Liepiņa darbs „Zvejnieki”, kura sākumcena bija 6000 latu, tika pārdots par vairāk nekā 15 000 latiem. Viņa gleznotās nelielās ainavas „Kaugurciems” cena izsoles laikā pieauga 2,5 reizes un tika nosolīta par 2600 latiem.
Liberta „Ainava ar bērziem” tika nosolīta par 5300 latiem, kas divas reizes pārsniedza sākumcenu. Cita šā autora glezna „Ziemas diena Torņakalnā”, kuras sākumcena bija 4500 latu, tika pārdota par 6900 latiem. Praktiski pusotru-divas reizes palielinājās B. Bērziņa, K. Miesnieka, L. Kokles, R. Piņņa, L. Endzelīnas, I. Zariņa darbu cenas (I. Zariņa darbs „Zirgu sacīkstes”, kura sākumcena bija 2800 lati, tika pārdota par 3500 latiem, bet monumentālais „Kazino” tika nosolīts par 5800 latiem). Krietni dārgāk par sākumcenām tika nosolīti Aleksandras Beļcovas, Kārļa Rozena darbi. Īsta cīņa izvērtās arī par Sigismunda Vidberga grafiku. Kā parasti, milzu interesi piesaistīja Latvijas meistaru veidotā porcelāna autorplastika. Daudzu izsoles priekšmetu galīgā cena divas un vairāk reizes pārsniedza sākumcenas.
Vismazākā aktivitāte tika novērota juveliermākslas un modernās glezniecības segmentā. Tostarp netika pārdots Maijas Tabakas monumentālais audekls „Dāma ar kamieli”, Džemmas Skulmes lieliskais tonālais darbs, Jāņa Oša ainavas.
„Mēs esam ļoti apmierināti ar rezultātiem; uzskatām, ka mums ir izdevies prognozēt pieprasījumu un izveidot lielisku darbu izlasi. Tradicionāli šī izsole noslēdz mākslas priekšmetu izsoļu pavasara sesiju Latvijā un zināmā mērā sniedz tās kopsavilkumu. Šobrīd mēs novērojam ja nu ne gluži tirgus kāpumu, tad nopietnu sarosīšanos. Mūsuprāt, tas lielā mērā ir saistīts ar izmaiņām tirgus psiholoģijā un galīgu krīzes „pauzes” pārvarēšanu, kā arī ar to, ka līdzās kolekcionāriem, tirgū ir investori, proti, tie, kas par ieguldījuma objektu izvēlas mākslu,” stāsta izsoļu nama „Mākslas Vēstniecība” vadītājs Aigars Grīnbergs. „Mēs secinājām arī to, ka Latvijas tirgū ir jauna pircēju grupa – Krievijas iedzīvotāji un citi „jaunie Latvijas iedzīvotāji”, kas ir izmantojuši grozījumus Imigrācijas likumā un ir saņēmuši uzturēšanās atļauju Latvijā. Ir patīkami, ka savu jauno māju un dzīvokļu izdaiļošanai viņi pērk vietējo mākslinieku darbus”.
„Līdzīgas izsoles ir ne tikai uzskatāms mākslas tirgus stāvokļa indikators. Pērkot māju, biroju vai tikai plānojot šādu pirkumu, cilvēki domā par topošo interjeru izrotāšanu. Nekustamo īpašumu tirgus un mākslas priekšmetu tirgus ir cieši saistīti un daudz liecina viens par otru. Šajā gadījumā mēs novērojam pozitīvus signālus visās nozīmēs”, norāda Departamenta vadītājs, Rietumu Bankas mākslas nozares programmu kurators Sergejs Grodņikovs.
