Ar vērienīgu izstādi Jūrmalas muzejā 2016. gadā Andrejs Ģērmanis (dz. 1941.g.) atzīmēja savu dzīves jubileju, kad arī radās doma Jūrmalai un Latvijai tik nozīmīgas kultūrvēsturiskas personības daiļradi un gana interesanto biogrāfiju iemūžināt grāmatā.
Mākslas zinātniece Aiga Dzalbe grāmatā raksta: „Andreja Ģērmaņa radošo darbību nav iespējams nošķirt no viņa dzīvesstāsta, jo abās jomās – vārda un krāsu mākslā – ir jaušama viņa vitalitāte un interese par dzīvi, īsā saite starp “es” un “apkārtējā pasaule”. Viņa grafikās, akvareļos un eļļas krāsu darbos uz audekla attēlota mēdz būt apkārtnotiekošā dzīve, kāda tā ir, respektējot faktu, ka katram ir savs redzējums, un tas šo dzīvi padara vēl jo interesantāku un vērtīgāku. Andreja darbi liecina par autora kā neglābjama optimista redzējumu."
"Gandrīz viss Ģērmaņa līdzšinējais radošais mantojums – gleznas, akvareļi, grafikas, tušas un ogles zīmējumi iekļaujas reālistiskas mākslas ietvarā, kaut gan nereti kolorīts tiek apzināti kāpināts un objektu atveidus paspilgtina stilizācija. Manuprāt, labākie no mākslinieka darbiem ir tie, kurus piestrāvo impresionistiskas gaismas spēles un autora dzīvesprieks. Tādēļ tēmām un sižetiem nav lielas nozīmes – īsts gleznotājs var aizrautīgi un ar baudu gleznot jebko: izbērtus dāliju gumus, saulsardzenes mežmalā, koku lapotni, jūras malu, siļķu ēdājus vai dāmas ar sasārtušiem vaigiem, paceļot spicglāzītes pie saulaina brīvdabas viesību galda."
"Žanriski aptverot mākslinieka daiļradi, jāsecina, ka tajā skaitliski līdzīgās proporcijās mierīgi līdzās pastāv portrets, pašportrets, ainava, marīna, klusā daba un dažādās vidēs, gaismās un krāsu niansēs izspēlēts akts, kas nereti balansē uz portreta robežas. Šajā klāstā īpaši izcelt gribētos portretu un ainavu. Portreti, kas bieži ir bagātināti ar sadzīviskiem elementiem, ļauj novērtēt mākslinieka īpašās vērotāja spējas un prasmi trāpīgi notvert smalkas, izteiksmīgas nianses līdzās esošo cilvēku sejās un ķermeņa valodā.”
Grāmatas dizainu veidojis Andris Lamsters, fotogrāfs Ojārs Martinsons, Andreja Ģērmaņa un Aigas Dzalbes teksts.
