Mākslinieces Ievas Jurjānes akvareļgleznojumi sērijā “Daba klusē” tapuši 2015./2016. gadā, grāmatā “Daba klusē” iekļauti 23 no tiem. Gleznojumus grāmatā papildina fotogrāfijas no darba procesa, kā arī Ievas Jurjānes un mākslas zinātnieces Elīnas Sproģes tekstuālās piezīmes.
“Cilvēka esamības trauslums, eksistenciāli jautājumi un izmisuma līmenis intuitīvi tiecas būt kompensēts ar dabas saskarsmi. Nemierā dzenoši jautājumi grib rast atbildes. Daba iepretī klusē. Klusums, kas reizēm atraida, bet reizēm pieņem, ieaicina. Cilvēka ilgas liek meklēt cita mēroga atskaites punktus. Reāli cilvēki ievieto savu mazo “Es” vidē, kas provocē minēt lielākas vai mazākas sakarības. Ceļojums uz kalniem, tuksnesi, zemūdeni ir iespēja atdzimt ar jaunām maņām. “Klusā daba” vienmēr ir speciāli organizēts uzstādījums. Cilvēka samazināšana attiecībā pret Dabas elementiem rada grotesku pārspīlējumu. Ilgstoši skatoties redzamajā, dzimst paradoksāli ietilpīgas asociācijas. Iespēja vadīt kompozīcijas inscenējuma procesu ir kārdinoša – kā iedoma pārvaldīt savu cilvēka dabu un dzīvi. Spēlējoties ar trauslajām porcelāna figūrām, var ieraudzīt ainas dzīvības un nāves teātrī. Skatoties redzamajā, pārdomāt eksistences ietilpību un ierobežotību. Figūras ir cilvēki savā kailajā būtībā, attīrīti no visa liekā. Rotaļīgi kā mīti, tie sastopas ar Dabas mitoloģiju. Satikties ir vilinoši, skaisti un baisi. Un ironiski. Daba klusē, varbūt uz mirkli sastingusi, pirms aprīt šīs cilvēciskās būtnes, bet varbūt, lai ļautu tām saplūst ar eksistences “pamatelementiem” savstarpējā harmonijā un mīlestībā. Dabas klusēšana provocē cilvēka dzirdēšanu. Dabas klusēšana sevī ietver visu.” (Ieva Jurjāne)
Jau vēstīts, ka Ievas Jurjānes izstāde "Daba klusē" galerijā "Alma" aplūkojama līdz 17.novembrim. Darbu sēriju māksliniece Ieva Jurjāne uzsāka pērnvasar, filmas “Melānijas hronika” filmēšanas laikā, kas sagādāja ļoti spēcīgus emocionālos pārdzīvojumus, nonākot pie atziņas, ka katram cilvēkam var nākties kļūt par varoni, kad spilgti notikumi liek meklēt dzīves nozīmi.
