Vilhelma Purvīša vārdu saistībā ar latviešu mākslu zina pat pavirši interesenti. Viņa Latvijas ainavas guvušas atzinību arī starptautiskā mākslas pasaulē. Monogrāfijā "Purvītis" apkopoti daudz līdz šim nezināmu faktu un sakritību par izcilā latviešu gleznotāja dzīvi un mākslu. Vienlaikus grāmatā izmantoti jau iepriekš veiktie pētījumi un atmiņu pieraksti.
"Šī grāmata muzejam ir ļoti svarīga ar to, ka ļoti detalizēti tika apskatīti Purvīša darbi. Gan tie, kas ir muzejā, gan tie, kas ir privātās kolekcijās. Gan no saglabātības un restaurācijas viedokļa un no atribūtēšanas viedokļa. Jo Vilhelms Purvītis ir viens no tiem, kurš diemžēl tikpat kā nav datējis savus darbus," skaidro Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce.
Kā atzīst viena no grāmatas autorēm Kristiāna Ābele, mūsdienās labākajā gadījumā zināma vien desmitā daļa no visa, ko izcilais mākslinieks ir gleznojis sava mūža laikā: "Viens no intriģējošākajiem atklājumiem saistās ar Purvīša agrīno pētniecības vēsturi. Savu noslēpuma plīvuru beidzot noņēma pati pirmā viņa biogrāfe, autore, kas rakstīja par viņu 1905. gadā britu žurnālā. Viņas personība līdz šim bija noslēpums. Izrādījās, kā Mērija Ilaina ir Marija Iļjina, jauna krievu muižniece, kas tolaik 20 gadu vecumā kļuva par galma dāmu."
Izdevuma albuma daļā, kas veidota kā gadalaiku galerija, aplūkojami līdz šim daudz nezināmu Purvīša darbu, kas glabājušies ne tikai muzeju krātuvēs Latvijā, bet arī ārzemēs un daudzās privātkolekcijās. Izcilais ainavists ir dzīvojis dabā un baudījis tās izmaiņas.
Mākslas zinātniece, grāmatas sastādītāja Laima Slava uzsver: "Nepieciešams beidzot ir iedot cilvēkiem iespēju baudīt Purvīti mājās. Protams, tas nekad nebūs tas pats, kas muzejā oriģinālu, bet tomēr tā, lai ir iespēja viņu tiešām baudīt."
