Līdz 24.augustam "Rīgas biržas" Lielajā izstāžu zālē skatītāji varēs iepazīt apmēram 50 Latvijas glezniecības meistardarbus. Izstādē eksponēti vairāku paaudžu izcilāko klasiķu Kārļa Hūna, Jūlija Federa, Vilhelma Purvīša, Jaņa Rozentāla, Johana Valtera, Voldemāra Zeltiņa, Jāzepa Grosvalda, Jēkaba Kazaka, Ģederta Eliasa, Valdemāra Tones, Romana Sutas, Aleksandras Beļcovas, Ugas Skulmes, Oto Skulmes, Konrāda Ubāna, Jāņa Liepiņa, Leo Svempa, Jāņa Tīdemaņa, Kārļa Padega, Eduarda Kalniņa un citu vecmeistaru darbi.
Ņemot vērā, ka Latvijas Nacionālajā Mākslas muzejā (LNMM) šobrīd norit rekonstrukcijas darbi, latviešu glezniecības meistardarbu izstāde "Rīgas biržā" apmeklētājiem būt patīkama atkalredzēšanās, citiem absolūts jaunatklājums.
"Viens no tādiem darbiem, kas nemainīgi paliek atmiņā, ir Vilhelma Purvīša "Agra pavasara ainava" ar otru nosaukumu "Maestoso". Darbs, kas cilvēku un arī mākslas pētnieku apziņā tiek definēts kā latviskās identitātes zīme," saka Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce.
Katram mākslas darbam ir slēptā puse un dažam pat krimināla vēsture. Māra Lāce stāsta, kā pagājušā gadsimta 90.gados muzejā nonāca Jāņa Tīdemaņa "Trīs grācijas": "Pirms tam šis darbs atradās vienā privātā kolekcijā un tika nozagts no šīs kolekcijas ārkārtīgi brutālā veidā, izgriežot audeklu no rāmja. Policija atrada zagļus, darbs tika nodots atpakaļ īpašniekiem, pēc tam muzejam vērtēšanai un izpētei, lai saprastu, kas jādara tālāk, lai darbu savestu kārtībā mūsu restauratori. Darbs bija ļoti bēdīgā stāvokli, īpašnieki šo darbu mums pārdeva. Restauratori ilgi mocījās ar šo darbu."
Savukārt Voldemāra Zeltiņa darbs atklāj ne tikai drosmīgu glezniecību, bet arī paša mākslinieka dzīves drāmu. "Pats autors savulaik tika dēvēts par ainavu matadoru. Uzlūkojot šo gleznu, neviļus rodas asociācijas ar Vinsentu van Gogu, bet Voldemārs Zeltiņš, kurš beidzis Benjamiņa mākslas skolu un mācījies pie Vilhelma Purvīša, savā gleznieciskajā drosmē Purvīti pat apsteidza, jo viņš van Gogu nebija redzējis pat reprodukcijās. Zeltiņš ir arī no tās aizlauztās paaudzes, kurš ar nelaimīgu mīlestību un pašnāvību aprāvis pats savu dzīves ceļu," stāsta Aija Brasliņa, LNMM Kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas vadītāja.
Līdz 31.augustam "Rīgas biržas" Boses zālē būs atvērta izstāde "Itāļu vecmeistaru zīmējumi", sniedzot skatītājiem iespēju pirmo reizi ieraudzīt izcilus un nozīmīgus 16.gadsimta, 17.gadsimta un 18.gadsimta itāļu grafikas darbus.
Arī itāļu vecmeistaru zīmējumi slēpj aizraujošas stāstus. "Pjero di Kozimo "Svētā Marija žēlsirdīgā Dievmāte" ir pats vecākais darbs. Kozimo bijis ļoti ekscentrisks mākslinieks - visi mācījušies no itāļu meistariem, bet viņš ir mācījies no ziemeļu renesanses. Viņam bijusi fobija pret uguni, viņš ir mežonīgi baidījies no dažādiem negaisiem un pat no pavarda sakuršanas, lai uztaisītu sev ēdienu, tāpēc ēdis pusjēlu ēdienu. Tad, kad viņam vajadzējis vārīt līmi, viņš pie reizes vārījis olas, lai tā uguns pēc iespējas mazāk jātērē. Bet tā vai tā viņš nodzīvojis garu mūžu un viņa darbi šobrīd ir ne tikai Ufici galerijā, bet arī Londonā, Parīzē. Mums ir šis zīmējums - mazs jauks, bet ne vienmēr mazākais nozīmē nenozīmīgākais," norāda mākslas muzeja "Rīgas birža" vadītāja Daiga Upeniece.
Dižrenesanses periodu izstādē pārstāvēs Florences gleznotājs Pjero di Kozimo, vēlīno renesansi - izcilais Venēcijas skolas mākslinieks Tintoreto, manierismu - vadošais Dženovas skolas pārstāvis Luka Kambjāzo un Kremonas gleznotājs Džovanni Batista Troti, saukts Malaso. Plašo baroka laikmetu ekspozīcijā reprezentē Andrea Komodi, Džovanni Lanfranko, Džovanni Frančesko Barbjēri un pazīstamais Neapoles skolas monumentālās glezniecības lielmeistars Luka Džordāno. Neoklasicisma estētikas kvalitātes izstādē atklāj Boloņas arhitekta un mākslas vēsturnieka Džovanni Antonio Antolīni zīmējumi.
