Cēsu mākslas festivāla atklāšanas oficiālo uzrunu daļa norisinājās kādreizējās Cēsu Tipogrāfijas ražošanas zālē, vienlaicīgi atklājot gan tur izvietoto Karlīnas Vītoliņas personālizstādi „Portreti”, kurā eksponēti septiņdesmit lielformāta melnbalti sieviešu portreti, gan Cēsu alus brūzī izveidoto starptautisko laikmetīgās mākslas izstādi „Vasaras lasījumi”, kuras kurators Viļņas Laikmetīgās mākslas centra CAC vadītājs Ķēstutis Kuizins (Lietuva) uzrunā solīja rudenī aizvest daļu mākslas darbu uz Viļņu, lai ar tiem iepazīstinātu mākslas cienītājus Lietuvā, gan Cēsu izstāžu namā izvietoto izstādi „Bezdibenis. Visvaldis Ziediņš”, kuras vērtība ir gan līdz šim neeksponētie mākslinieka darbi, gan filma, kurā mākslinieks stāsta par savu mākslas redzējumu un darbiem. Kino materiālu safilmēja mākslinieks Pēteris Sidars un par šo pirms daudziem gadiem filmēto materiālu atcerējās pēc pērn Arsenālā skatītās izstādes “Kustība. Visvaldis Ziediņš”. Brīnumainā kārtā Sidaram izdevies filmu uziet (vismaz mākslinieks pats tā apgalvo), un tagad vērtīgais materiāls ir digitālā formātā.
Pēc atklāšanas uzrunām festivāla direktors Juris Žagars aicināja viesus uz performancēm – lietuviešu mākslinieka Daiņus Liškevičus dūmu skulptūru „Vienas minūtes portrets, kur Džordžs Macijūns saka čau”, kura pirmo reizi tika izpildīta Viļņā uz Fluksus ministrijas jumta, un igauņu māklinieces Krētas Jūrakas performanci „Runa pēc scenārija”, kurā skatītāji paši rada mākslu, lasot dialogus.
Ja Liškevičus biezais dūmu mākonis - skulptūra, kuras radīšanu un izgaišanu noskatījās kupls skatītāju loks, izraisīja skaļus līdzās alus brūzim esošas mājas iemītnieka iebildumus, jo, iespējams, pavisam svaigā atmiņā vēl Rīgas pils ugunsnelaime, tad igauņu māklinieces performance sajūsmināja galvenokārt mākslas darba tapšanā iesaistītos, starp kuriem gadījās arī aktrise Leonarda Ķestere, ļaujot vaļu savam talantam.
Par neapšaubāmi izcilu festivāla atklāšanas kulmināciju kļuva Latvijas Radio kora vadītāja Sigvarda Kļavas un režisora Roberta Rubīna veidotais multimediālais uzvedums “Latvijas Radio koris, Keidžs un laiks” Cēsu sporta kompleksā. Koncertuzvedumā izpildītāju grupu izvietojums radīja vienreizēju „Surround sound” efektu, kas, būdams analogs, krietni pārspēja sava digitālā brāļa varējumu telpas robežās. Savukārt režisora veidotais koncerta vizuālais tēls ar gaismu spēlēm un videoprojekcijām padarīja ne tikai elpu aizraujošāku kopiespaidu, bet arī kļuva par odziņu, kas nepieciešama Sigvarda Kļavas jau tāpat līdz perfektumam noslīpētās visai atšķirīgo komponistu skaņdarbu koncertkompilācijas saplūsmei vienotā harmoniskā veselumā. Uzveduma kopiespaids raksturojams kā liega, viegli reibinoša eiforija, kurā pazūd ikdienišķais.
Neapšaubāmi festivāla rīkotāju izvēlē par labu šādam uzvedumam ir zināms risks, samērojot koncertā iekļauto mākslinieku avangardiskos skaņu risinājumus ar vidusmēra klausītāja muzikālo gaumi, taču augstāk minētie elementi un rīkotāju uzdrīkstēšanās roku rokā ar koncerta radošās komandas profesionalitāti neļāva pārkāpt to robežu, kad nepacietīgākie sāk žāvēties, un noteikti ir pieskaitāma festivāla komandas lielajām uzvarām!
29. jūnijā pulksten 20.00 Festivāla zālē Cēsu sporta kompleksā mākslas festivālu turpina koncerts “Ksenija Sidorova un Sinfonietta Rīga”. Koncertā dzirdēsim Londonās dzīvojošās Latvijas akordeona spēles virtuozes Ksenijas Sidorovas emocionāli aizraujošo spēli, bet šī Sinfonietta Rīga jaunā koncertprogramma, kas tapusi par godu Cēsu mākslas festivālam, dos iespēja novērtēt arī plaukstošo diriģēšanas talantu Jāni Liepiņu. Jaunais maestro ar Sinfonietta Rīga jau agrāk sadarbojies, taču šī būs viņa pilnā pilnmetrāžas programma. Pēc koncerta notiks Ksenijas Sidorovas solo diska "Fairy Tale" prezentācija.
30. jūnijā pulksten 17.00 Cēsu pils parka brīvdabas estrādē koncertā “Raimonds Pauls un itāļu kinomūzika”. Koncertā ar pašu autoru pie klavierēm skanēs vairākas Paula dziesmas, kas sekmīgi iemiesojušās Latvijas Nacionālās operas solistes Ilonas Bageles un jaunā dziedātāja Daumanta Kalniņa balsīs. Paula smeldzīgā melodija no TV seriāla “Ilgais ceļš kāpās” idejiski savienos koncerta otro daļu ar pirmo, kurā skanēs Nino Rotas kinomelodijas.
