Ieskats izstādē: Nāves jūras līgava, Opija māte un citi stāsti

Vēl šonedēļ (līdz 5.novembrim) Rīgā skatāma līdz šim plašākā uz Latviju atceļojusī Izraēlas laikmetīgās mākslas izstāde „Sapņi un drāmas”. Lai gan vizuāli izstāde sasaucas ar laikmetīgās mākslas skatēm, kas tapušas citviet pasaulē un arī Latvijā, tās piederība konkrētai vietai meklējama tieši stāstos, kas ir atsevišķu mākslas darbu pamatā.

Aplūkojot izstādes darbus, šie stāsti ne vienmēr nolasāmi vai arī nolasāmi tikai daļēji, tādēļ dominējoša šķiet tieši nosaukumā ietvertā sapņu tēma. Tomēr pirmais iespaids ir mānīgs, un šķietami vieglā, vizuāli izteiksmīgā un tēlainā formā var būt ieslēpta ne viena vien dramatiska epizode.

Izstādes organizatori ir parūpējušies par to, lai mākslinieku vēstījums izskanētu plašāk, piedāvājot gan izstādei veltītu katalogu, gan interviju ciklu ar te pārstāvētajiem autoriem, turklāt nedēļas nogalēs noteiktos laikos izstādē notiek arī ekskursijas gida pavadībā.

 

Kādu no šīm iespējām noteikti vērts izmantot, lai tuvāk iepazītos ar zemi un kultūru, kas ietekmējusi izstādes darbu tapšanu, vai arī uzklausītu kādu atsevišķu dramatisku epizodi, kas kalpojusi kā radošs impulss kādam no autoriem.

Tā, piemēram, viena no izstādē pārstāvētajām māksliniecēm Sagita Mecamera izstādē pārstāvēta ar darbiem no viņas tintes zīmējumu sērijas „Opija māte”. Darbi vizuāli veidoti kā atsauces uz Senās Grieķijas opija ceremonijām, bet vienlaikus kalpo arī kā pārdomas par dažādu, tostarp no narkotisko vielu, atkarību. Māksliniece, kas vienlaikus ir arī diplomēta psiholoģe, šo tēmu pētījusi padziļināti, runājot gan ar narkotiku tirgoņiem, gan atkarīgajiem, un, neslēpjot arī personīgās dzīves faktu par savu brāli, kurš kļuvis atkarīgs no narkotikām laikā, kad nav spējis pārvarēt spriedzi pēc dalības militārā misijā.

Izstādē cita starpā aplūkojami arī pasaulē zināmākās izraēliešu mākslinieces Sigalitas Landavas darbi, kas apvieno gan sapņu, gan drāmas tēmu. Ar līdz šim plašāko rezonansi guvušo mākslinieces darbu „Sāls līgava” (2016) izstādē iepazīstina pāris lielformāta fotogrāfijas, kurās iemūžināta melna pagājušā gadsimta sākuma sieviešu tērpa pakāpeniska pārklāšanās ar sāls kristāliem, tādējādi no sēru tērpa pārtopot baltā kāzu kleitā. Lai gan šis ir slavenākais mākslinieces darbs, Nāves jūras tematika mākslinieces darbos ir viena no caurviju tēmām, turklāt tā atklājas daudzslāņaini. Vizuāli smalku vēstījumu veidot palīdz ar sāli piesātinātais ūdens, kas, paturot tajā ikdienišķus priekšmetus, tos pārklāj ar biezu sāls kristālu kārtu, tā radot teiksmainus, teju sirreālus objektus.

Sigalita Landava. Sāls līgava

Cita Nāves jūras īpašība apspēlēta izstādē apskatāmajā video. Tas, lai gan pirmajā acu uzmetienā var atgādināt animāciju vai datorgrafiku, no putna lidojuma atspoguļo pašu mākslinieci, kura līdz ar pieciem simtiem spirālē savērtu arbūzu peld nāves jūras sāļajā ūdenī. Spirāle pakāpeniski tiek atritināta, tā radot hipnotisku iespaidu. Rūpīgāk ieskatoties, var pamanīt, ka dažiem arbūziem miza ir daļēji nošķelta, un gaišzaļi strīpainie sāni krāsojas sarkani. Košie akcenti, kas iesākumā var šķist kā dekoratīvs akcents, mākslinieces interpretācijā simbolizē ievainojamību, rētas, kas līdzīgi kā viņas kailais ķermenis, pakļautas sāļā ūdens iedarbībai.

Stāsti, dramatiskas epizodes, kas atspoguļoti, citos izstādes darbos aptver gana plašu tēmu loku – reliģiskais fanātisms, terorisms, atsevišķas reģiona vēstures un politisko konfliktu iekrāsotas epizodes. Vienlaikus izstādē pārstāvēti arī darbi, kas galvenokārt asociējas ar nosaukumā ietverto sapņu tēmu. Tāds ir, piemēram, Eitana Bei-Mošes radītais „portāls”, kas ar dažādu ikdienišķu materiālu un gaismas palīdzību, rada mākslinieka vīziju par fantastikas filmās un literatūrā apspēlēto ideju par „portālu” kā ieeju kādā citā, paralēlā pasaulē. Gleznotājs Nirs Hods savukārt piedāvā savu interpretāciju iztēlotai vai reālai ceļošanai telpā. Viņa gleznas tapušas uz hromēta audekla, kas pa vidu krāsas laukumiem veido atstarojošu, spogulim līdzīgu virsmu. Te atspīd arī skatītājs, kurš, saskaņā ar paša autora interpretāciju, pats kļūst par gleznas daļu.

Līdzīgi arī pati izstāde iekārtota tā, lai apmeklētājs justos kā nonācis „citā pasaulē”. Šādas izjūtas rosina gan izstādes telpās valdošā pustumsa, gan izteiksmīgi liela izmēra darbi, ko no tumsas „izceļ” prožektoru ugunis. Savukārt, ja gribas saprast darbu vēstījumus, tos labāk lasīt ar pašu mākslinieku vai izstādes veidotāju sniegto vadlīniju palīdzību.

Izstāde "Sapņi un drāmas" līdz 5. novembrim skatāma topošajā mākslas centrā "Zuzeum" (Lāčplēša ielā 101). Izstādes darba laiks: otrdiena-ceturtdiena, svētdiena 12.00-18.00, piektdiena-sestdiena 12.00-20.00. Ekskursijas gida pavadībā - sestdien 12.00 un 15.00, svētdien 12.00.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Māksla
Kultūra
Jaunākie
Interesanti