„Pērle ir tāds gleznotājs dzejnieks. Viņa mākslas raksturīgā iezīme ir novēršanās, aiziešana no ikdienišķās īstenības. Savos akvareļos, eļļas gleznojumos, zīmējumos un asējumos tas tiecies vērt pasakainu valsti, kuras sasniegšanai bija veltīts viss viņa mūžs. Ar šo fantastisko priekšmetu pasauli saaug mākslinieka krāsu un formu meklējumi. Bērna paļāvībā un patiesīgumā Pērle šai valstij ir ticējis, kalpojis ar sirdi un dvēseli. Ne visur viņa nodomi, mākslinieciskā griba guvuši skaidru piepildījumu. Kā mūsu mākslinieku lielai daļai, Pērles darbs aizlauzts, nenoslēgts. Bet arī paveiktos fragmentos izpaužas personība, iemiesotas vērtības,” rakstīja Jānis Siliņš 1925.gadā, gatavojot izdošanai monogrāfiju, kas iznāca vēlāk – 1928.gadā.
Izstādes atklāšanā 14.februārī Rīgas Biržā mākslas zinātniece Dace Lamberga un apgāds „Neputns” prezentēs savu jauno pētījumu par Rūdolfu Pērli.
Daudzi man prasījuši, vai Pērle ir pazinis Čurļoni? Viņi pilnīgi citās aprindās uzturējās,” uzsver zinātniece, skaidrojot, ka Rūdolfs Pērle bijis atturīgs un sevī vērsts. Mākslinieks nav īpaši meklējis kontaktus ar Pēterburgas sabiedrību, lai gan viņam bijuši labi draugi pulciņā „Rūķis”.
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Mazajā zālē pirms gadiem desmit bija skatāma neliela Rūdolfa Pērles darbu izstāde, arī pastāvīgajā ekspozīcijā bija atrodami pāris darbi. Rūdolfa Pērles radošais mūžs tikai un pilnībā ir saistīts ar Pēterpili.
Viņš Latvijā ir gleznojis ainavas un nedaudz kaut ko zīmējis tad, kad viņš bijis atvaļinājumā,” apstiprinot to, ka mākslinieka radošais mūžs pilnībā saistīts ar Pēterburgu, norāda Lamberga.
Skaidrojot, kāpēc Pērle likts vienā izstādē kopā ar Čurļoni, Lemberga norāda, ka Pērle pats atzinis ietekmēšanos no lietuviešu mākslinieka.
Mākslinieka Rūdolfa Pērles mūžs nav garš – 42 gadi. Studiju biedri par viņu sacījuši: „Ārienē, gaitā Pērle neuzkrītošs, kluss, bet vienmēr mīļš, saticīgs. Šim kautrajam zemnieku puisim liriski gaiša, dzīvespriecīga daba. Savā apņemšanās, darbā tas stingrs, gribas cilvēks, satiksmē ar kolēģiem sirsnīgs, neliekuļots. Viņa zīmētie un gleznotie ziedi arī tā vedina domāt.”.
Pašā agrā jaunībā viņš strādāja par daiļdārznieku un tā aizrautība ar puķēm viņam bija no mātes,” stāsta Dace Lamberga.
Iespējams, ka tieši vērienīgajā izstādē, kas 1911.gadā pēc Čurļona nāves sarīkota Pēterburgā, Rūdolfs Pērle ierauga sava amata brāļa simbolisma manierē radītos darbus. Tie viņu tik spēcīgi uzrunā, ka simbolisma iespaids ienāk arī Pērles paša darbos. Top iespaidīgākie Rūdolfa Pērles mūža izskaņas darbi – no 1915. līdz 1917.gadam.
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā glabājas nedaudz vairāk par 40 Rūdolfa Pērles darbiem. Par viņa izskatu šodien varam spriest tikai no vienas vienīgas fotogrāfijas un no diviem izdotajiem pētījumiem.
Rūdolfs Pērle kā personība un kā mākslinieks ir izteikts sava radošā ceļa gājējs. Gleznotājs patiesi izjuta latvisko mentalitāti, taču savā mākslā viņš sekoja vispārcilvēciskām noskaņām.
