Iekāre pati ir objekts – «Sap***a apmierinājuma rūpnīca» galerijā «Low»

Avotu ielas apkaime pamazām kļūst par Rīgas rajonu, kur lēnā gaitā kultūras interesentiem ir iespējams izbaudīt laikmetīgas aktivitātes. Uz Stabu ielas ir neliela mākslas galerija ''427'', turpat netālu arī Ģertrūdes ielas teātris. Ne pārāk tālu no tā atrodas mākslinieces Maijas  Kurševas vadīta galerija "Low" (atvērta no 17.00 līdz 20.00).

Neuzmanīgāks gājējs var viegli tai paiet garām, jo galerija atrodas vienā no Ģertrūdes ielas pagrabstāviem (no turienes, iespējams, arī ir cēlies  galerijas nosaukums). Pati izstāžu zāle neaizņem daudz vietas, tāpēc steidzīgākie var relatīvi ātri apskatīt izstādītos darbus. Taču var ieiet arī blakus telpā un nesteidzīgi pašķirstīt dažādas zīnas, komiksus un tamlīdzīgas publikācijas.

Vēl tikai līdz 1. martam galerijā aplūkojama izstāde, kuru veidojusi mākslinieču apvienība ".mp4" (apvienībā Liāna Mihailova, Monta Andžejevska, Ance Kazaka un Laura Strautiņa). Uz vietas lasāmajā izstādes pieteikumā tiek rakstīts: “Forma, ritms un sinhronitāte ir izstādes “Satisfuckuptory” pamatelementi, kuri savstarpējā saspēlē variē starp estētiski patīkamo un perfekcionistiski kaitinošo.”

Izstādē skan troksnis, kas tik tiešām nedaudz var atgādināt mašīnu radīto troksni rūpnīcā, meditatīvi var vērot bumbiņas kustību vai arī mehānismu kustēšanos instalācijās.

Dodoties prom no izstādes, var mēģināt saprast, kas īsti ir ietverts nosaukumā “Satisfuckuptory”?

Spēlējoties iztēlē  var reflektēt par angļu valodas fonētiskajām līdzībām – sākot ar apmierinājumu un beidzot ar rūpnīcu. Tas ir precīzs nosaukums izstādē redzamajam, jo liek domāt ne tikai par proletārisku mākslu (ja saskata zināmas līdzības ar supremātistiem), bet arī par Delēza un Gvatari aprakstītajām iekāru mašīnām.

Proti, iekāre nav pēc kaut kā iztrūkstoša. Iekāre pati ir objekts. Tāpēc iekāre ir “mašīna, un iekāres objekts ir cita mašīna, kas tai ir pieslēgta”.* Līdz ar to izstādi var uzlūkot kā šādu fabriku jeb ''satisfuckuptory''.

*Deleuze Gilles and Felix Guattari (1972), Anti-Oedipus: Capitalism and Schizofrenia, Continuum, 2004. p. 28.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Māksla
Kultūra
Jaunākie
Interesanti