Kultūras rondo

Kustību un vizuālās mākslas spēcīgais veselums - izrāde "Ļoti labas minūtes"

Kultūras rondo

Lielās mūzikas balvas mūža balvas laureāts - diriģents Imants Resnis

Ideja, kas attēlota vārdos. Izstāde "ES_TEXT"

Ideja, kas tēlota vārdos. Tekstu mākslas izstāde «ES_TEXT» Nacionālajā Mākslas muzejā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Raiba – ar šo vārdu mākslinieks, līdzkurators Leonards Laganovskis raksturo izstādi "ES_TEXT", kurā ar kolēģi Elitu Ansoni kopā pulcējuši 70 autoru darbus. Izstāde veltīta tekstu mākslai Latvijā un tā līdz 1. maijam izzināma Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā. 

Ekspozīcijas "ES_TEXT" aizmetnis parādījies, veidojot Imanta Tillera izstādi, kura mākslā ir tekstu apropriācija no citiem tekstiem, Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" stāsta kuratore Elita Ansone: "Radās doma pārlūkot, kas latviešu mākslā kopš konceptuālisma sākumiem (jau no 60. gadiem) radīts tekstu mākslā. Un tad, tā kā Leonards Laganovskis ir mākslinieks, kurš visu mūžu ir strādājis ar tekstu mākslā – teksts ir viņa mākslas materiāls, es [viņu] aicināju nākt kuratoru grupā, kurā mēs divi esam."

Izstādes nosaukumu veido trīs valodu un tehniska pieraksta zīmes, piebilst kuratore: ""ES_TEXT" latviski mēs izlasīsim "es teksts". To var lasīt arī latīņu valodā – "tu esi teksts", anglim tas "es" paliks noslēpums un "text" būs skaidrs. Apakšsvītra [pasvītra] ir drīzāk tehniska pieraksta veids, nekā literāra teksta zīme. [Šeit] tas nozīmē, ka notiks spēle starp valodām, nozīmēm."

"Visa izstādes kolekcija veidota no divām grupām: viena ir, teiksim, dzīvie mākslinieki un otra – mūsu muzeja krājums. Tad vajadzēja vēl apskatīties visādas izstādes Rīgā, satikt jaunus māksliniekus, aicināt viņus piedalīties izstādē, sagatavot darbus. Tas mums vilkās apmēram divus gadus, jo kovids, skaidra lieta, aizkavēja izstādi," atklāj Laganovskis, "Izstāde ir diezgan raiba, tādā pozitīvā nozīmē. Te katrs var varēs atrast savai gaumei kaut ko." Papildina Ansone: "Pēdējo 20 gadu laikā, es domāju, ka reti kurš mākslinieks nekad nav savos darbos izmantojis vārdus [..]. Bet mums nav uzdevums pilnīgi visu parādīt, tomēr tos, kas ir regulāri vai arī atšķirīgi izmantojuši valodu savā mākslā."

Senākais izstādītais darbs ir Jāņa Pauļuka sievas portrets ar laikrakstu "Cīņa" rokās. Ekspozīcijā arī plakāti, meilārta piemēri, fotogrāfijas, video un vēl citu mākslas veidu darbi, kurus radījuši ne tikai mākslinieki, bet arī literāti.  

Taujāta par teksta un vizuālās mākslas attiecībām – kādas tās vispār ir, Ansone paskaidro, kā teksts ienāca mākslā: "20. gadsimta sākumā modernisti sāka lietot burtus, izkārtņu uzrakstus, kafejnīcu vitrīnu uzrakstus, bet to mēs vēl īsti nevaram saukt par tekstu mākslu, tas ir vienkārši modernisms un modernās pilsētas elementi. Bet 60. gados, tad, kad sāka veidoties konceptuāla māksla, jaunie avangardisti domāja, kā lai apiet arvien komerciālāk kļuvušo abstrakto ekspresionismu. Māksla bija komercializējusies, un šajā 60. gadu konceptuālās mākslas veidošanās periodā viņi vēlējas dematerializēt mākslu, veidot pēc iespējas racionālāk. Tā ienāca doma, ka galvenais mākslas darbā ir ideja, nevis tā estētiskais uzstādījums, un tā ideja tika izteikta vārdos. 

Tās, ko mēs šodien saucam par konceptuālo mākslu, sāka veidoties tieši ar tekstu mākslā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti