Sievietes garīgā un ķermeņa pasaule kā skaistuma esence. Gleznotāja Helēna Heinrihsone to vispārina, savos darbos uzsverot ziedu un krūšu atveidus. Iepriekšējais mākslinieces cikls ar nosaukumu “Garām” bija veltīts nenotikušām attiecībām, un tā centrā bija cilvēka ķermenis. Jaunāko sēriju ar virsrakstu “Sieviete” var uzskatīt par tā turpinājumu.
Māksliniece teic, ka izstādē redzamie darbi ir skaists sievietes atspoguļojums – sievietes kā rozes, un skaistākās sievietes ķermeņa detaļas, kas jau ir pasaules mākslā “apdziedātas”. Viņa smej, ka pilni muzeji ar krūtīm, kailām sievietēm un rozēm.
Jaunākie mākslinieces darbi ir lielā formātā, tajos dominē krāsu laukumi un fons atklājas aiz simboliskiem krūšu atveidiem. Gleznotāja uzsver, ka tieši fons šajos darbos ir būtiskākais.
Šie darbi ir veltījums visām pasaules sievietēm. Par to liecina izstādes nosaukuma noformējums – vārds “sieviete” vairākās valodās. Tomēr reizē tas ir ideāls skatījums un aicinājums no šī ideāla neatkāpties.
Māksliniece skaidro: “No meitenes līdz vecenītei, saimniece vai priekšniece – visām tā skaistuma sajūta ir sirdī.
Katrai liekas, ka viņa ir tāda roze, tikai tas nav redzams, bet tās sajūtas tādas ir.
Mēs maināmies vizuāli, bet iekšēji paliekam tādas pašas meitenes – skaistas rozes, lai cik tev nebūtu krunku un kādas bēdas nenāktu.”
Helēnas Heinrihsones “Sievietes” galerijā “Māksla XO” būs skatāmas līdz jūnija beigām.
