Abi starptautiskajā mākslas festivālā izceltie Jūliji dzimuši Gulbenes novadā. Jūlijs Madernieks bijis profesionāli lietišķās mākslas meistars un pirmā latviešu ornamentu krājuma autors. Savukārt Jūlijs Straume, lai arī lielāko radošā mūža daļu pavadījis Kaukāzā, uzskatāms par vienu no latviešu profesionālās tekstilmākslas pamatlicējiem.
Viņu prasmes balstās meistarībā, jaunu ideju meklējumos un neatlaidīgā darbā, attīstot lietišķās mākslas jomu Latvijā un vēl joprojām Gulbenei liekot ar viņiem lepoties.
“Mums acīmredzot vēl aizvien vajag sev atgādināt un atkārtot, kādi diži cilvēki šeit, Gulbenes novadā, ir savā laikā dzimuši un kādas milzīgas vērtības viņi ir radījuši, un kādas nozīmīgas pēdas ir atstājuši mākslas vēsturē,” uzsvēra Gulbenes Vēstures un mākslas muzeja direktore Valda Vorza.
Festivāls bija organizēts piecos blokos, tā dalībniekiem ļaujot pārbaudīt savas prasmes dziju krāsošanā un aušanā, izzinot mākslas tradīcijas, pašiem aktīvi pārbaudot savu radošumu, kā arī baudot mākslu.
Taču par festivāla kulmināciju uzskatāma starptautiskā zinātniskā konference “Divi Jūliji. Pirmie cīruļi”, sniedzot zināšanas par latviešu tekstilmākslu.
Konferencē uzstājās arī profesors no Tebrīzas Islāma mākslas universitātes Irānā, ļaujot salīdzināt tekstilmākslas motīvus austajos paklājos.
“Latviešu paklājos raksti vairāk ir ģeometriski. Tajos lielākoties ir redzami ģeometriski motīvi, taču persiešu paklājos mēs redzam izliektas un spirālveida līnijas, kā arī daudz dabas motīvus un ziedu rakstus. Tāpat latviešu un persiešu paklājos ir izmantotas atšķirīgas krāsu gammas,” tekstilmākslas atšķirības skaidroja konferences dalībnieks no Irānas Karims Mirzae.
Savukārt Ekonomikas un kultūras augstskolas docents Imants Ļaviņš konferencē dalījās ar saviem novērojumiem latviešu ornamentu attīstībā, pētot Madernieka un Straumes darbus. Taču docents atzīst, ka pēc abu Jūliju ieguldījuma šī joma nav strauji attīstījusies, tāpēc pozitīvi vērtē šī mākslas žanra aktualizēšanu.
“Teorētiski darbu ir ļoti maz, un varbūt šī konference varētu būt arī kā impulss un kā katalizators, kas plašākās aprindās tomēr radītu nopietnu interesi par ornamentu. Jo mēs esam viena no nedaudzajām nācijām, vismaz tad, ja paskatāmies šajā reģionā, kur ornamentam ir jau piedēvēta un piemīt sakrāla daba,” stāstīja Ļaviņš.
Madernieka un Straumes darbus var aplūkot Gulbenes Vēstures un mākslas muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā un Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, taču Straumes kolekcija skatāma arī muzejos Gruzijā un Krievijā.
