Grib būt noderīgi. Latvijas Mākslas akadēmijas absolventi aktīvi pievēršas sabiedrībā aktuālām tēmām

Apņēmības pilnas, radošas un uz aktuālām problēmām mērķētas – tādas ir Latvijas Radio uzrunātās Latvijas Mākslas akadēmijas šī gada absolventes, kas kopā ar citiem jauniem māksliniekiem savus diplomdarbus eksponējušas unikālā izstādē „Lai dīgst!”.

Latvijas Mākslas akadēmijas absolventi aktīvi pievēršas sabiedrībā aktuālām tēmām
00:00 / 06:19
Lejuplādēt

Savos darbos absolventes pievēršas bērnu veselībai, kultūras mantojumu saglabāšanai un dzimumu līdztiesībai. Jauno mākslinieku veikumu novērtējuši arī akadēmijas pasniedzēji, izceļot viņu daudzpusību un vēlmi būt sabiedrībai noderīgiem.

„Es jau darbojos bērnu tēmas sektorā. Man ir arī savs uzņēmums, tāpēc man jau ir diezgan skaidrs, ko es nākotnē darīšu,” atzina Luīze Jansone.

„Mēs ceļojām pa Milānu un apmeklējām Brēras pinakotēku. Tur es ieraudzīju atvērtu restauratoru laboratoriju. Es biju sajūsmā, un man likās, ka tas ir kaut kas ļoti interesants. Sanāk, ka jau tad es izraudzījos šo profesiju,” sprieda Jekaterīna Miļgroma.

„Pašlaik neteiktu, ka tā ir profesija. Vēl pagaidām īsti neasociējos ar to. Bet vienmēr esmu sevi jau no mazotnes izjutusi. Visticamāk, māksla, manuprāt, no visa ir vistuvākais manai būtībai,” atzina Zane Uzulēna.

Ceļš līdz mākslai veids caur citām nozarēm

Zane Uzulēna, Jekaterīna Miļgroma un Luīza Jansone ir trīs topošās profesionālās mākslinieces no kopumā vairāk nekā 180 Latvijas Mākslas akadēmijas šī gada absolventiem. Katrai no viņām ceļš līdz mākslas takai bijis atšķirīgs.

Piemēram, bakalaura studiju programmas „Grafikas dizains” beidzēja Jansone akadēmijā iestājās pēc Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas. Savukārt Uzulēnas no maģistra programmas „Tēlniecība” un bakalaura programmas „Restaurācija” absolventes Miļgromas liktenis ar augstskolu savijās citādāk.

Uzulēnai jau esot divas augstākās izglītības informāciju tehnoloģijās, bet Miļgroma pirmo specialitāti ieguvusi Rīgas Tehniskajā universitātē, pēc kuras esot sapratusi, ka dzīvē vēlās strādāt citā nozarē,

tāpēc aktīvi iesaistījusies mākslas kursos.

“Beidzot trīs gadu kursus, es sapratu, ka vēlos zināšanas kaut kur pielietot. Man interesēja kaut kāda sfēra, kur varētu gan radoši atklāties, gan no zinātniskā viedokļa veikt kādus eksperimentus. Sapratu, ka tā ir restaurācija, jo mēs nedaudz esam ķīmiķi, izmantojam mikroskopus un veicam eksperimentus. Mēģināju iestāties akadēmijā, un man tas izdevās no pirmās reizes. Biju ļoti laimīga. Bet tālāk es, protams, iešu mācīties maģistrantūrā,” savus plānus atklāja Miļograma.

Lepojas ar gūto pieredzi

Var redzēt, ka apņēmības pilnās absolventes lepojas ar iegūto pieredzi. Un tas atspoguļojas viņu smaida pilnajās sejās, taču ceļš līdz tam bija izaicinājumu bagāts. Un to vairāk iezīmēja Jansone, izceļot arī savu kursabiedru sparu: “Nekad nav bijusi tāda sajūta, ka tu vari paslinkot. Vienmēr gribas izdarīt maksimumu, jo kursabiedri tik augstu latiņu uzstādījuši. Nav citu variantu. Teiktu ambiciozi – tiecas uz mērķi. Citi jau strādā dizaina studijās, citi dodas uz ārzemēm turpināt studēt.”

Jansones diplomdarbs ir izglītojoša galda spēle bērniem ar runas traucējumiem. Tajā ir trīs dažādi vingrinājumi – artikulācija, dzirdētās skaņas atdarināšana un kustība, kas ir cieši saistība ar runu. Pirms sākt darbu, Jansone izpētījusi Latvijā pieejamo klāstu, un secinājusi, ka tā ir niša, kas vēl nav aizpildīta.

LMA absolvente Luīze Jansone ar diplomdarbu

Savukārt Miļgroma savā diplomdarbā restaurējusi „Svētā Mitrofanija brīnumdarītāja, Voroņežas bīskapa” ikonu no Rīgas Visu Svēto pareizticīgo baznīcas. Papildus tam viņa izveidojusi arī kopiju 19. gadsimta svētbildei, kas esot piederējusi Kauņas vecticībnieku draudzei: “Pats svarīgākais darbs notiek pirms tonēšanas. Tā ir nostiprināšana un zudumu atjaunošana. Muzejos mēs bieži varam redzēt, ka darbi ir noklāti ar grunti. Vārdu sakot, darbs vizuāli varbūt nav tik pievilcīgs. Man nav uzdevuma sataisīt ikonu vai gleznu kā jaunu, bet to maksimāli vajag saglabāt nākamajām paaudzēm.”

LMA absolvente Jekaterīna Miļgroma pie sava diplomdarba

 

Filozofiskai, antropoloģiskai un vienlaikus arī un izfantazētai idejai pievērsusies Uzulēna, kura no apdedzināta māla un kaļķa pulvera izveidojusi Vasendorfas Verneru.Tas ir mīts par atrasto daudzu tūkstošu gadus senās Austrijas provincē Villendorfā uzietās Venēras vīrišķo partneri. Šo ap 15 centimetru lielo figūru it kā atrada šogad Austrijā, simt gadus vēlāk pēc Venēras statuetes, kas ir aplūkojama Dabas vēstures muzejā Vīnē. Verners eksponēts stikla kastē kopā ar mirušu bišu kaudzi, un, kā atklāj Uzulēna, šajā stāstā runa ir par matriarhātu un patriarhātu.

LMA absolvente Zane Uzulēna pie sava diplomdarba

“Villendorfas Venēras galvu rotā bišu strops. Bišu sociālajā struktūrā, ko dara bites pirms došanās ziemas guļā – tās izstumj tranus no stropa, lai lieki nešķērdētu resursus. Mūsu sabiedrībā sievietes ir 30% ministrijās. Pirms aptuveni 100 gadiem šis skaitlis bija, ja ne nulle, tad pavisam tuvs nullei. Tāpēc Verneram rokas tā kā nav, tā kā ir sasietas. Tas tā kā iezīmē rīcībspējas samazināšanos. Un tātad mēs tendējamies būtībā uz saplūšanu, nevis diferenciāciju,” sprieda Uzulēna.

Mācībspēki vērtē atzinīgi

Absolventiem atzinīgus vārdus velta akadēmijas mācībspēki.

Piemēram, Dizaina nodaļas vadītāja asociētā profesore Maija Rozenfelde novērojusi, ka jaunā paaudze meklē iespējas, kā būt sabiedrībai noderīgai.

Viņi vēlas komunicēt, izglītot un liek pārējiem pievērsties aktuālām tēmām. Eksperte arī atzīmēja, ka arvien mazāk jaunie mākslinieki meklē pašmērķīgu radošu izpausmi.

Absolventu veikumu izcēla arī Glezniecības apakšnozares lektors Miķelis Fišers: “Man šķiet, izdevies panākt to, ka šie studenti sāk saprast, kā radīt mākslas darbu, kas jau arī ir akadēmijas mērķis. Viņi nav piesaistīti vienam medijam kā glezniecība vai video, bet viņi ir spējīgi ceļot pa šiem medijiem atkarībā no tā, ko pieprasa ideja. Šis ir labs aspekts, kas ir nācis pamatīgi klāt pēdējos gados.”

Diplomdarbu izstāde „Lai dīgst!” akadēmijas galvenajā ēkā Kalpaka bulvārī un arī bijušajā Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes ēkā Kronvalda bulvārī 4, kas tagad pieder Mākslas akadēmijai, būs apskatāma vēl divas nedēļas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt