Latgolys gaismys gruomota – tā Preiļos raksturo izcilā fotogrāfa un pētnieka Igora Pliča, kā arī foto vēsturnieka Pētera Korsaka izdevumu "Latgales fotogrāfi laika ritumā XIX–XXI gs.". Latgales fotogrāfu vēstures izziņu grāmata tapusi vairāk nekā sešu gadu garumā ar mērķi pierādīt, ka Latgales fotogrāfija attīstījās un nereti pat bija soli priekšā citiem reģioniem.
"Mēs kopīgi ar daudzu cilvēku palīdzību, arī līdzautoriem, jā, Nikonovu un Škutu par Rēzekni un Daugavpili – mēs esam ieguldījuši, nu, 600 lappuses. Tas ir nozīmīgs manuskripts," teic grāmatas līdzautors Pēteris Korsaks.
Pavisam grāmatā ir aptuveni 2000 fotogrāfijas un zīmogi, kā arī raksti par vairāk nekā 300 fotogrāfiem. Lielākoties informācija gūta no biedrību un pašvaldību iestāžu darbiniekiem, atsaucīgiem iedzīvotājiem, kā arī Latgalē savulaik strādājošo ebreju tautības fotogrāfu pēctečiem un Baltkrievijas Nacionālā arhīva.
"Pirmais foto salons tika atklāts Dinaburgā 1858. gadā un otrais – Režicā, kur tika atklāta pirmā fotogrāfija, Levinam piederīga, 1866. gadā. Tā ka tie ir skaitļi, kas būs šajā grāmatā, un informācija par daudziem fotogrāfiem, par kuriem līdz šim Latvija nezināja," stāsta Latgales fotogrāfu biedrības vadītājs, grāmatas autors Igors Pličs.
Apkopotu ziņu par fotogrāfijas vēsturi trūkst visā Latvijā, vienīgais plašākais izdevums tapis pirms 35 gadiem Pētera Zeiles redakcijā, tomēr tas nav tik liels pētījums kā nupat atvērtā grāmata.
"Visā valsts pastāvēšanas laikā tas ir pirmais tāds darbs, kas ir apkopojums, vēl jo vairāk, ka tas ir veltīts tikai vienam vēsturiskajam novadam – Latgalei; ja saliktu kopā par visiem novadiem, tad acīmredzot tā grāmata varētu būt daudz, daudz lielāka un apjomīgāka," spriež Latvijas Fotogrāfu savienības valdes loceklis Arno Marnics.
Lai arī grāmata ir apjomīga, daudzu fotogrāfu vārdi tajā nav iekļauti, autori cer, ka turpmāk to pētniecībā aktīvāk iesaistīsies arī citi. Tikmēr Igors Pličs savās mājās veido Latgalē pirmo fotogrāfijas vēstures muzeju, savukārt Pēteris Korsaks drīzumā izdos vēl vienu grāmatu, tā veltīta gaišreģim un mazāk zināmam kā fotogrāfam – Eiženam Finkam.
