Dace Vosa Latvijas Radio raidījumā “Kultūras Rondo” stāsta, ka tēma “Rozentāla Rīga” paver ļoti plašas pētniecības iespējas. Sākotnējā muzeja darbinieku iecere bijusi vadīt ekskursiju pa dažādām ar Rozentālu saistītām vietām Rīgā. “Tādu vietu ir ļoti daudz un stāsti, kas ar tām saistās, ir ļoti interesanti. Šajā situācijā, kad mēs visi esam ļoti norobežojušies viens no otra, izlēmām šo ideju transformēt un piedāvāt attālinātas lekcijas formā, ļaujot izstaigāt Rozentāla laika Rīgu, [..] mēģinot Rīgu ieraudzīt tām acīm, ar kādām to redzēja Janis Rozentāls,” norāda muzeja vadītāja. Šobrīd pastaigā katram jādodas individuāli, tomēr muzejnieki cer, ka nākotnē paši varēs izrādīt Rozentāla Rīgu.
Vosa norāda, ka Rīga māksliniekam bijusi ļoti mīļa, dārga un rosīga pilsēta. Īpaši tuva viņam bijusi ostas dzīve. Tajā, būdams vēl pusaugu zēns, Rozentāls esot arī iesaistījies, proti, viņš pieteicies strādāt uz kādā kuģa. Vien sakritības pēc Rozentāls palicis Rīgā. Noliktā dienā viņš esot ieradies ostā, lai kāptu uz kuģa, bet tas bija atgājis bez viņa.
Turpinot stāstījumu, muzeja vadītāja iezīmē to Rīgu, kādu pieredz Rozentāls: “Tajā laikā nesen nojaukta Rīgas nocietinājumu sistēma. Rīga ļoti strauji – tādos ātrumos, kādi pilsētā nekad nav piedzīvoti – izplešas. Notiek ļoti aktīva būvniecība. Priekšpilsētās, kur agrāk drīkstēja būvēt tikai koka ēkas, nu tiek būvēti neskaitāmi mūra nami.
Rozentāls to visu redz – šo Rīgas ārkārtējo dinamiku, trauksmi un reizē arī Rīgas jauko un omulīgo sadzīvi, kas rit dažādās izklaides vietās. Viņš dodas uz zaļumballēm Doles salā, Šampēterī un, protams, ir klāt arī Rīgas Latviešu biedrībā uz nopietnākiem pasākumiem.”
Rozentālam, kā skaidro Dace Vosa, bijuši vairāki "Rīgas periodi". Pēc pirmā viņš devies studēt uz Pēterburgu. Atgriežoties Latvijā, sākotnēji uzturējies dzimtajā Saldū. Ar laiku atkal nonācis Rīgā – latviešu kultūras dzīves centrā. Vosa vērtē, ka otrais Rīgas dzīves posms Jaņa Rozentāla dzīvē saistās “ar jau nopietnāku, izvērstāku darbību mākslas jomā, ar aktīvu izstāžu darbību, sabiedrisko darbību dažnedažādās mākslas biedrībās, ar dalību žurnālu redakcijās, ar daudziem pasūtījuma darbiem.” Šai laikā mākslinieks Rīgā iepazīstas ar somu dziedātāju Elliju Forseli (Elli Forssell). 1903. gada 5. martā abi salaulājas.
Taujāta, vai arī Saldus Rozentāla dzīvē ir vienlīdz nozīmīga Rīgai, Vosa teic: “Es domāju, ka Saldus ir līdzvērtīga, tā vienkārši ir citāda. Saldus – tās ir viņa saknes. Rīga – tur ir tā aktuāla dzīve, ko viņš dzīvo.” Saldus un Rīga nebūt nav vienīgās vietas, kas māksliniekam nozīmīgas. Neatsverama pieredze gūta jau pieminētajā studiju pilsētā Pēterburgā. Arī Rozentāla sievas dzimtene Somija kļūst par viņam nozīmīgu vietu. Somijā Rozentāls pavada savas dzīves pēdējo posmu.
Muzeja vadītāja vēl piebilst: “Rozentāls noteikti nav bijusi vienpusīga personība un arī viņa dzīves nozīmīgās vietas nav bijušas vienpusīgas.”
Pieminot mākslinieku viņa 155. dzimšanas dienā, vērts ielūkoties “Kultūras Rondo” 2016. gadā veidotajā ciklā “Desmit Rozentāla gleznas”.
