Trešdien, 21. augustā, galerijā „ASūna” atklāj Signes Vanadziņas gleznu izstādi, kas ir kopsavilkums par pēdējos gados radītajiem darbiem. Vanadziņas pēdējā izstāde Rīgā notika 2007. gadā, un pa šiem gadiem pārsteidzošas izmaiņas un attīstību piedzīvojis gleznotājas radošais rokraksts.
Signe Vanadziņa vienmēr tikusi prezentēta kā profesora Induļa Zariņa skolniece, bet šobrīd attīstībā ir aizgājusi tālāk – monumentālās glezniecības virzienā un atsakoties no naratīvā momenta savos darbos.
No vienas puses izstāde būs kārtējais apliecinājums Vanadziņas neparastajam koloristes talantam.
“Esam pieradināti, ka Signe Vanadziņa mūs iepriecina ar savām izstādēm, kurās ieraugāms mākslinieces spēka pilnais optimisms, krāsu spožums, veiksmīgi krāsu salikumi un emocionalitāte,” vērtē mākslinieks Jāzeps Pīgoznis. No otras puses varēsim skatīt pavisam citu, nopietnāku Signi Vanadziņu – no viņas darbiem lielā mērā ir pazudis stāstošais un klusās dabas motīvs, darbi attīstījušies monumentālajā un pat abstrakcijas virzienā. Tiem, kuri ir redzējuši Signes iepriekšējās izstādes un atceras viņas spilgtos bumbierus un domīgās palodzes, šī izstāde būs nenoliedzami pārsteigums.
“Kā savulaik mēdza uzsvērt Indulis Zariņš: “Jāglezno ir tikai tad, kad nevari negleznot.” Man palika 40, un bija pienācis tāds brīdis – izstāde ir atskaites punkts, kas palīdz labāk saskatīt, kur gan tu šobrīd esi, lai varētu iet tālāk,” atzīst māksliniece un aicina mūs arī uz savu iepriekšējo gadu darbu izstādi, kas vienlaicīgi notiks restorānā „Andalūzijas suns”. Lielisks veids, kā salīdzināt mākslinieces radošās darbības attīstību.
Signe Vanadziņa Latvijas mākslas vidē pārliecinoši ienāca deviņdesmito gadu beigās, vēl studējot Latvijas Mākslas akadēmijā (Induļa Zariņa Monumentālās glezniecības meistardarbnīca), pārsteidzot ar savu dzīvespriecīgo pasaules redzējumu un sulīgo krāsu izmantojumu. Kopš 1995. gada Vanadziņai bijušas 24 personālizstādes Latvijā un viņa piedalījusies vairāk nekā 50 grupu izstādēs Latvijā, Vācijā, Austrālijā, Lielbritānijā, Somijā, Zviedrijā un citur.
