Smalkas, izjustas un noslēpumainas. Tās ir gleznas, kurās Anna Baklāne šķietami aptur laiku. Vairāki darbi šobrīd ir skatāmi galerijā "Aminori". Ar vienojošu nosaukumu "Laimes sajūta".
"Dzīves jēga ir atrast veidu, kā būt laimīgam, neskatoties uz apkārtējiem apstākļiem," izstādes pieteikumā saka gleznotāja Anna Baklāne. "Pandēmijas laikā sāku apzināti piefiksēt, kuros brīžos jūtos laimīga, – kad eju pa meža taku vai sēžu pie Gaujas un skatos ūdenī; kad gleznā kaut kas sanāk tā, kā gribēju, vai kad sanāk gluži netīšām; kad bērni guļ un tu skaties, cik viņi ir skaisti; kad samiegojusies iedodu vīram buču no rīta; kad filigrāni noparkoju auto šaurā vietā; kad pārvaru bailes un ar sniegadēli paveicu kādu īpašu triku; kad perfekti izravēju dobi; kad pati izaudzēju dārzeņus un pabaroju ar tiem bērnus.
Šīs izstādes darbi ir mani laimes sajūtas meklējumi."
Pārsvarā izstādē ir eksponēti portreti – gan māksliniecei pazīstamu, gan iztēlē radītu personu. Turklāt tie ir simbolu iekļauti un simboliski savā vēstījumā.
Izstādē eksponēti darbi, kas vislabāk liecina par Annas Baklānes daiļradi pēdējo septiņu gadu laikā. Pavisam trīsdesmit. Un visos māksliniece atklāj, kādu pasauli tiecas radīt.
Pati māksliniece šo personālizstādi raksturo kā sava veida starpfinišu. Viena posma noslēgumu un cita sākumu.
