Viņa vienmēr izvairījusies no uzmanības un atteikusies publiski komentēt savu daiļradi. Tāpēc daudzu sirreāli metafizisko darbu skaidrojumi ir mākslas zinātnieku un tuvinieku interpretācija.
“Starp Latvijas kluso dabu meistariem Līvija Endzelīna ir viena no centrālajām figūrām. Un tikpat labi viņa kā kluso dabu lielmeistars ir slavena gan ar saviem ļoti tradicionālas ievirzes kluso dabu uzstādījumiem ar maizi, medu, kādiem etnogrāfiskiem priekšmetiem, kā arī ar tādiem metafiziskākiem, noslēpumainākiem darbiem,” stāsta mākslas zinātniece, izstādes kuratore Daina Auziņa.
Latviešu rupjmaize ir viens no tiem objektiem, ko Endzelīna gleznojusi visbiežāk. Otrs ir laika simbols. Daudzās gleznu kompozīcijās vīd dažādos laikos apstājušies vai izjaukti pulksteņi. Mākslinieces Līvijas Endzelīnas dēls komponists Imants Zemzaris labi atceras daudzās kompozīcijas viņu dzīvokļa viesistabā.
“Bet šis uzstādījums, lietu kompozīcija atradās uz galdiņa ilgi, mēnešiem ilgi gleznas tapa, ļoti lēnām un mokoši. Ar daudziem krīzes brīžiem, kad liekas, ka nav tas gribētais. Tā ka katra glezna ir izsāpēta,” atceras komponists.
Līvija Endzelīna latviešu mākslā ienesa ļoti subjektīvu reālistiskās glezniecības paņēmienu, kas bija krasā pretstatā gan sociālajam reālismam, gan topošajam avangardiskajam hiperreālismam.
