“Gaistoši” – tādi ir mākslinieces Madaras Neikenas darbi, un tāds ir arī izstādes nosaukums. Gleznās māksliniece stāsta par gaismu jeb precīzāk – par gaismu konkrētos laika nogriežņos.
"Noteikti ir ietekmējusi pati daba, bet šoreiz ir vairāk fragmentācija, atteikšanās no liekā, ir tikai nojausma par ainavisko. Vairāk ir gaiss un debesis. Šajos darbos ir attēlots mirklis, kad pirmie un pēdējie saules stari dienas ritmā satiek atmosfēras slāņus un rada visneiedomājamākās krāsu pārejas. Vērojot, tas mani ir iedvesmojis," Latvija Radio raidījumā "Kultūras Rondo" atzīst Madara Neikena.
Māksliniece stāsta, kā iespējams noķert šādas gaismas ainavas: "Mans veids, kā es to daru, ir radot skices, tad atlasot, izlemju, kuru radīšu uz lielāka audekla. Iespējams atsakos no kaut kā lieka, varbūt kāda detaļa vajadzīga klāt no citas skices," stāsta Madara Neikena.
Šajos darbos tvertas pavasara gaismas un daļa darbu bijuši jau iepriekš skatāmi Dobelē izstādē "Iluminācija". Madaras Neikenas gaismu ainavās iezogas arī silueti, dabas vai urbānās vides elementi. Tie nav uzbāzīgi, drīzāk nojaušami.
"Sākumā gleznoju tieši jūras ainavas, kur arī bija saulrieti, krāsainās debesis. Kādā brīdi vēlējos šīs ainavas fragmentēt, bez jūras nojausmas, bet attiecinot debesu jumu uz gaisa brīnišķo krāsu paleti," bilst Madara Neikena.
Darbu nosaukumi ir veltīti katrai krāsai un katrai krāsai ir arī emocionāla nozīme.
"Vērojot dabu, gan gleznojot, noskaņa mainās arī manī pašā, to arī cenšos uz audekla izlikt," uzskata Madara Neikena.
Darbs, kurš redzams arī uz izstādes ielūguma – dzeltens lauks, horizonts ap kuru tāls meža siluets, un protams, debesis, – vistiešāk sasaucas ar mākslinieces iepriekšējiem darbiem. Bet darbs, kurā redzama tikai gaisma, rosina sarunu par abstrakto glezniecību, ko Madara Neikena min, kā iespējams, nākamo soli savā daiļradē.
"Es tiecos uz kaut ko abstraktu, pagaidām ir tāds starpposms starp vienu un otru, lai gleznotu abstrakti, ir jābūt ļoti spēcīgam. Varbūt nākotnē tas ir mans ceļš. Šobrīd man ir svarīga tā realitāte priekšā, ko redzu, varbūt atsakos no daudz liekā, bet arī šī ir daļa no acīmredzamā," atzīst māksliniece.
Izstādītās gleznas ir ainavas, kas tapušas “a la prima” jeb viena piegājiena tehnikā. Sākotnēji top uzmetums, un tad dabā fiksētā sajūta tiek pārnesta uz lielformāta darbu, kurā ne vienmēr dabas objekti ir noteicošais.
“Šajos darbos ir fragmentācija, atsacīšanās no visa liekā… radu uz audekla,” Latvijas Televīzijas raidījumā "Kultūras ziņas" stāsta Madara Neikena.
Māksliniece piebilst, ka gleznu krāsu toņi ir saskaņā ar viņas iekšējo pasauli. Un tā ir izjūta, kas mūsdienu pasaulē nereti kļūst par deficītu.
“Pasaule ir pilna ar drūmām lietām.. gribētos vairot to prieku,” uzsver māksliniece.
Madaras Neikenas izstāde “Daugavā” būs skatāma mēnesi, līdz 22. februārim.
