Vai mūsdienu sabiedrība ir gatava laikmetīgajai mākslai? Vai tas, ko mēs zinām, rada atbildību un rod spēju atbildēt par to, ko mēs darām? – šie ir tikai daži no jautājumiem, uz kuriem meklētas atbildes Kuldīgā radošajā vasaras skolā.
Tā notika LMA ikvasaras plenēra laikā, kurā piedalījās ap 30 studentu ne tikai no Latvijas, bet arī Lietuvas un Francijas. Līdzās prakstiskajam gleznošanas darbam rīkot arī izglītojošu diskusiju semināru pērn ieteicis mākslinieks no Somijas Petri Hitonens, uzsverot, ka ainavu gleznošana un tehnisku prasmju pilveidošana nav vienīgais mākslas uzdevums.
Lektori, dažādu jomu pārstāvji – mākslinieki, mākslas pedagogi, rakstnieki, filozofi, zinātnieki - pētīja, kāpēc mūsdienās nereti mākslas darbs bez apraksta vairs nav uztverams, kas ir laikmetīgums un attēla vara. Dzejnieks Pēteris Cedriņš uzsvēra, ka starp mākslas nozarēm būtu jābūt mazāk robežu.
"Pat mākslas akadēmija, tas tāds geto – gleznotāji nekad nesatiek mākslas vēsturniekus, nemaz nerunājot par tiem, kas ir ārpus akadēmijas – rakstniekiem un tamlīdzīgi. Tomēr tas viss ir viens radošais," stāsta dzejnieks, semināra lektors Pēteris Cedriņš.
Eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga norādīja, ka katra paaudze cenšas, lai būtu kas tai īpatnējs un atpazīstams - ne vienmēr tas tik spoži izdodas.
"Mums kā studentiem tas ir ļoti vērtīgi, jo nāk dažādas informācijas plūsmas - nāk kino, filozofijas doktori, mākslinieki paši runā par vienu tēmu, risina vienus jautājumus, un tas ir ļoti produktīvi," atzina LMA Glezniecības nodaļas studente Sabīne Vernere.
Vizuāli semināra tēmu Kuldīgas Mākslinieku rezidences galerijā papildināja izstāde „Māksla un At/Bilde”, kurā apskatāmi trīs Baltijas valstu atzītu mākslinieku darbi.
"Mans personīgais viedoklis - nav lielas atšķirības, vai esi vai neesi mākslinieks, nav lielas atšķirības starp mani un autobusa šoferi – mums katram ir jābūt atbildīgam par to, ko darām," tā mākslinieks no Igaunijas Kaido Ole.
