Ģentē, kas ir Beļģijas trešā lielākā pilsēta, kā arī viduslaiku arhitektūras un renesanses kultūras pērle, atklāta izstāde ar nosaukumu “Van Eiks: Optiskā revolūcija” Pagājuši seši gadu simti, kopš flāmu mākslinieks Jans van Eiks aizsāka revolūciju mākslas pasaulē. Par ģēniju dēvētais mākslinieks profesionāli sāka gleznot vien pusmūžā, bet paspēja sniegt būtisku ieguldījumu Ziemeļu renesanses periodā. Viņa sasniegumu sarakstā ir arī eļļas glezniecības tehnikas attīstīšana.
Izstādes kuratore Frederika van Dama norāda: “Šī ir lielākā van Eika izstāde, kāda jebkad bijusi. Šeit atrodas 13 viņa darbi. Viņa izcilākais darbs - “Ģentes altāris” - arī ir šajā izstādē.”
Pasaulslavenā glezna "Ģentes altāris" (“Dieva Jēra pielūgšana”) pusotru gadu atradās restaurācijā. Mākslas vēsturnieki to uzskata par vienu no Rietumu kultūras visu laiku lielākajiem sasniegumiem. Altārglezna arī ir viena no visvairāk zagtajām gleznām pasaulē.
Unikālā izstāde iespējama, pateicoties ziedojumiem no dažādiem muzejiem visā pasaulē, tajā skaitā arī ASV, Lielbritānijas, Austrijas, Vācijas un Itālijas. Lai noorganizētu izstādi, bija nepieciešami vairāki gadi.
“Diez vai nākotnē atkal tiks organizēta šāda izstāde ar tik daudziem van Eika darbiem. Tas saistīts ar to, ka Ģentes altārglezna, visticamāk, turpmāk atradīsies tikai Svētā Bavo katedrālē. Turklāt tik daudzi viņa darbi vienā izstādē tiešām ir izņēmums,” uzsver van Dama.
Van Eika darbu izstāde piesaistījusi arī mākslas vēsturniekus un pazinējus.
Mākslas vēsturniece Valentīna Hendrike raksturo, kas van Eika darbus padara tik īpašus: “Mākslinieks uz koka paneļa uzklāja baltu sagatavošanas kārtu, kas izgatavota no krīta un līmes. Šī kārta tika noslīpēta, lai vēlāk atstarotu gaismu. Tieši šī dzidrā, baltā kārta izraisa tik satriecošo optisko efektu viņa gleznās.”
Īpašā metode ļāva gleznotājam attēlot cilvēkus īpaši reālistiski. Van Eiks arī neslēpa cilvēku reālos vaibstus un izcēla to dažādību. Paredzēts, ka izstāde piesaistīts plašu sabiedrības uzmanību.
