Klāva Lora personālizstādē vispirms uzmanību piesaista liela formāta glezna ar nosaukumu "Eureka", kurā redzama kāda dabas ainava. Pa gabalu raugoties, darbs šķiet telpisks un skatītājā raisa mazliet mistiskas un sirreālas, bet reizē arī ļoti suģestējošas noskaņas. Dabā šādu vietu neatrast, jo mākslinieks to radījis no dabas iespaidu kopuma un dēvē par savu maģisko mežu.
"Šajā lielajā darbā ir apvienotas trīs vietas. No Latvijas Cēsīm tur ir viens ļoti skaists bebru dīķis, tur ir arī daļa no Ķemeru purva, kā arī detaļas no Austrālijas iespaidiem, piemēram, šie dzeltenie ielaidumi un baltie koki, jo Austrālijā eikalipti ir balti, izbalējuši saulē. Es to visu samiksēju kopā un radīju vienu neeksistējošu vietu, tādu kā maģisku mežu, savu ideālo mežu," skaidro Klāvs Loris.
Klāvs Loris ir aizrautīgs ceļotājs gan pa Latviju, gan ārzemēm, un tieši dabas iespaidi ir tie, kas viņu piesaista visvairāk un ko viņš kolekcionē arī saviem darbiem. Taču gleznas nav ļoti konkrētas vides tēlojumi, drīzāk tās atgādina paša mākslinieka sajūtu portretu. Interesanti, ka dažreiz šis sajūtu portrets gleznā mainās līdzi dabas norisēm.
Jau pieminēto lielformāta gleznu "Euerka" Klāvs Loris gleznojis pusgadu, un rezultātā sākotnēji iecerētā ziemīgā noskaņa pārtapusi par pavasari.
"Es to sāku gleznot ziemā, apmēram janvāra sākumā. Biju sagleznojis kokus un melnzemi, tur nebija ne zāles, ne lapu. Nākot pavasarim, pat apzināti par to nedomājot, es sāku gleznot zāles dīgstus. Vienā brīdī es sevi pieķēru, ka tas ir tik forši, ka es pat necentos, bet mans organisms dzīvoja līdzi dabas pulkstenim, un es automātiski sāku gleznot zāli. Kad glezna jau gandrīz bija gatava, es attapos, ka es esmu jau iegleznojies vasarā iekšā," stāsta mākslinieks.
Klāvam Lorim patīk eksperimentēt ar virsmu un materiāliem, tādēļ līdzās eļļas gleznām izstādē redzami viņa paša izdomātajā autortehnikā veidotie darbi.
"Es domāju, kā es varētu apvienot glezniecību ar fotogrāfiju, kas man arī ļoti patīk, un vēl kaut kādām tehnikām, piemēram, sietspiedi. Tad es izdomāju savu tehniku, par kuru gan es nestāstīšu, jo tā ir autortehnika, bet, jā, es to izdomāju, izmēģināju un man tā sanāca. Protams, tur bija "jāpaņemas", jāpaeksperimentē ar materiāliem, kamēr es to dabūju gatavu," norāda Klāvs Loris.
Arī autortehnikā radīto darbu centrā ir ceļojumu iespaidi - no Austrālijas lietus mežiem, Āfrikas tuksneša, Sicīlijas vulkāna un vēl citām vietām, kas bieži arī kombinētas kopā. "Piemēram, šajā gleznā ir Austrālijas lietus mežs savienots kopā ar vienu kalnu, kur bija milzīgs termītu pūznis, kas bija gurnu augstumā. Tad man vēl ir Sicīlijas dabas rezervāts, kur es atradu vienu pamestu būdiņu, kas man ļoti patika, un tad te ir arī Etna - vulkāns," stāsta Klāvs Loris.
Mūkusalas mākslas salona izstāžu kuratore Diāna Barčevska Klāva Lora oriģinālo rokrakstu pamanījusi Latvijas Mākslas akadēmijas bakalaura programmas aizstāvēšanā un vēlējusies to parādīt arī plašākai publikai.
"Es Klāvu tur ieraudzīju pagājušajā gadā, man tas likās cerīgi, un tad es viņu uzaicināju šeit sarīkot savu personālizstādi. Viņš speciāli radīja izstādei šos lielos ainavu gleznojumus. Es uzskatu, ka tur ir ietverta ļoti liela jauda un enerģētika, un tas ir arī formāli ļoti interesanti. Mēs esam ainavistu lielvalsts - Latvija, bet šajos darbos ir atkal kaut kas jauns šīs tēmas risinājumā un formāli pārsteidzošs," norāda Diāna Barčevska.
Klāva Lora personālizstāde "Essme" Mūkusalas mākslas salonā Rīgā apskatāma līdz 8.augustam.
