Mākslinieces gleznojumos ir skatāmi ne vien minimāli izteiksmes līdzekļi, bet arī apjomīgs vēstījums. Gleznotāja atzīst, ka bieži vien bildi galvā redz jau labu laiku iepriekš, pirms tā tiek uzgleznota, un svarīgais viņas darbos esot emocijas un vēstījums, kuru nodot skatītājiem.
Bildei ir jādod emocijas, tāpēc jau cilvēki iegādājas mākslas darbu, jo es tajā savā kvadrātā fiksēju gan savas emocijas, gan arī ielieku enerģiju, un tad viņa nāk atpakaļ pie skatītājiem. Kā kurš to uztver, tas ir cits jautājums,” atzīst māksliniece.
Izstādot šo kolekciju, gleznotāja konstatējusi arī interesantu faktu par saviem darbiem, ko iepriekš nemaz nebija apzinājusies.
Izliekot bildes, es konstatēju, ka visi kaut kur skatās – vai nu ipodā vai televizorā, vai grāmatā, vai kamīnā, bet to tu pats konstatē tikai tad, kad darbi karājas pie sienas, jo mājās jau faktiski nav tāda iespēja visus darbus vienlaicīgi apskatīt,” atklāj Iltnere.
Māksliniece atzīst, ka diezgan liels darbs veicams, pirms var ķerties pie gleznošanas, un pats process esot fiziski ļoti smags darbs.
„Ir jābūt ļoti lielai skaidrībai galvā," uzsver māksliniece, stāstot, ka aizvadījusi divas nedēļas, velkot tikai rāmjus un zīmējot maziņas, maziņas skicītes. "Tāda praktiska plānošana. Pēc tam, kad tu sāc gleznot, tev tas viss ir jāizmirst. Tev ir jāaizmirst, tev ir gan jāļaujas, gan jābūt konstruktīvam. Tev ir gan kādreiz jāraud, gan kādreiz jāiedzer, gan kādreiz ļoti labi jāpaēd un kādreiz nav jāēd."
Tas viss ir arī ļoti fizisks darbs. Un man ir tā, ka es naktīs sapņoju par bildēm un izdomāju sižetus, un tad viņas mani nelaiž vaļā,” pārdomās dalās gleznotāja.
