Galerijā «Māksla XO» - Panteļejeva «Latgales rapsodija» un Heinrihsones «Augusts»

Galerijā "Māksla XO" Rīgā no piektdienas, 28.augusta, skatāmas divas jaunas izstādes - tēlnieka Gļeba Panteļejeva "Latgales rapsodija" un gleznotājas Annas Heinrihsones "Augusts". Izstādes nav apzināti savstarpēji saistītas, tomēr abus māksliniekus vieno pamatīgums un dziļums gan tēmu izvēlē, gan arī mākslinieciskajos risinājumos. Anna Heinrihsone izstādi veltījusi savai dzimtai, bet Gļebs Panteļejevs iedvesmojies no Latgales iespaidiem.

Savā personālizstādē "Latgales rapsodija" Gļebs Panteļejevs turpina runāt par materiālās un nemateriālās pasaules attiecībām. Izstādi veido seši no koka un bronzas veidoti objekti, kam šoreiz viņš iedvesmojies Latgalē.

"Pirms es sāku šo izstādi taisīt, man salīdzinoši bieži sanāca braukt uz to pusi, un, protams, tā ir vieta, kas nevar neuzlādēt. Ar Latgali es pats personiski neesmu nekādi saistīts, bet es tur jūtu neiedomājamu enerģētiku un fantastiski suģestējošu gaisu. Tas manī atstāj ļoti dziļus pārdzīvojumus," atklāj Gļebs Panteļejevs.

No pieminētajiem spēcīgajiem iespaidiem tapušie darbi Latgali gan tieši neilustrē. Katrā no tiem ietverts daudz plašāks vispārinājums, kas aicina uz pārdomām par mūsu dzīves vērtībām, laicīguma un garīguma attiecībām, arī sievišķā un vīrišķā mūžīgo pievilkšanās spēku.

Ar Latgales lauku pamatīgumu asociējas no ozola koka veidotais objekts, kam dots nosaukums "Uzturs" un kas sevī apvieno divus spēka avotus - zemi un debesis. "Piemēram, šis darbs - tā centrā ir tradicionāla latviešu abra, kurā raudzē maizes mīklu, taču tā viela, kas redzama manā abrā, tās ir otrādi apgrieztas debesis, kas paņemtas no vācu romantiķu bildēm. Tā ir vienkārši cita barība. Lai katrs skatītājs domā pats un izskaidro atbilstoši savām izjūtām," saka Gļebs Panteļejevs.

Darbā "Ledājs" tēlnieks savukārt ielicis savu sajūtu par Latgales ainavu. Darbu veido koka gulta, kurā guļ kalnu grēda ar ledājiem virspusē, kas vienlaicīgi atgādina arī kailas sievietes figūru. "Latgales ainava guļ, tā ir kā tāda kaila sieviete, kura guļ saldu miegu. Lai arī darba centrā ir kalnu grēda, kas ainaviski Latgalei nelīdzinās, tomēr izjūtu līmenī es šo ainavu izjūtu tieši šādi," stāsta mākslinieks.

Izstādē ir arī darbs ar nosaukumu "Konservatīvās vērtības". Ierosmi tam Gļebs Panteļejevs guvis pēc tam, kad dāvanā no Latgales saņēmis trīslitru burku ar šmakovku. Viņa darbu veido vesels trīslitru burku klājiens, tās izvirpotas no bērzkoka un aizvākotas ar metāla vāciņiem.

"Tur ir viela pārdomām, ko nozīmē konservatīvās vērtības un vērtības vispār. Ar šo iekonservēšanas ideju es mēģinu dot mājienu vai ieganstu varbūt arī kritiskākam skatienam, jo pasaulē viss balstās uz konservatīvo un liberālo ideju saspēli. Ja vienas dominē, tad ir problēmas. Un īstenībā iekonservēta trīslitrene manā uztverē no bērnības - tā ir vērtība, jo šajās burkās mana vecmāmiņa konservēja ziemai to, ko veikalos nevarēja dabūt," stāsta Gļebs Panteļejevs.

Ļoti iespaidīgs ir izstādes darbs ar nosaukumu "Lielais. Nezināmais", tas ir necaurredzamā apmetnī ietīts bronzas jātnieks, kas simbolizē mūsu neprognozējamo nākotni. "Tas ir tāds nepazīstams, nezināms jātnieks, līdz ar to arī draudīgs, jo viss, kas ir nezināms, ir bīstams. Es pats nezinu, kas slēpjas aiz šī jātnieka apmetņa, tādēļ šis tēls ir tāds pabaiss," teic Gļebs Panteļejevs.

Vienlaicīgi ar Gļeba Panteļejeva izstādi galerijas otrajā zālē jaunu izstādi "Augusts" piedāvā arī gleznotāja Anna Heinrihsone. Izstādes nav apzināti saistītas, bet tās tomēr ļoti labi sasaucas, atzīst galerijas vadītāja Ilze Žeivate. "Ja Gļebs savu izstādi ir veltījis Latgalei, tad Anna Heinrihsone ir veltījusi Heinrihsonu dzimtai. Tās ir divas lielas Latvijas kultūras vērtības, jo arī Heinrihsonu dzimta ir jau atstājusi un atstās paliekošu vietu Latvijas kultūrā. Kas viņiem vēl tāds kopīgs? Ar skaudru humora izjūtu runāt par ļoti nopietnām un dvēseliskām lietām, kas katram cilvēkam, katram latvietim ir svarīgas," pauž pauž Ilze Žeivate.

Annas Heinrihsones 40 miniatūru personālizstāde "Augusts" turpina divas jau agrāk mākslinieces darbos aizsāktās tēmas - vecas grumbas un krūmi. Šajā Annas Heinrihsones izstādē tās redzamas vienkopus. "It kā starp krūmiem, it kā starp ainavu. Stāsts virknējās ap veciem ģimenes notikumiem augusta mēneša karstumā. Tie, kuri šobrīd jau miruši, tur gatavojas baudīt dzīvi. Un pretim sejas, kas visu to saglabājušas savās rievās, starp dzīvību un nāvi, karājoties atmiņās augusta mēnesī, kaut kad sen atpakaļ," teic Anna Heinrihsone.

Anna Heinrihsones izstāde "Augusts" un Gļeba Panteļejeva "Latgales rapsodijas" galerijā "Māksla XO" Rīgā apskatāmas līdz septembra vidum.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Māksla
Kultūra
Jaunākie
Interesanti