Māksliniece savus darbus rada rotaļīgi, lakoniski un viegli, mēģinot saglabāt bērna tīro un vienkāršo skatienu uz lietām, tai pašā laikā katram no tiem ir savs stāsts un noslēpums. Arī darbu nosaukumi spēlē būtisku lomu un aicina mūs domāt par attiecībām vienam ar otru, par attiecībām ar Dievu.
Dieva dārzs ir pilns ar mīlestības vēstulēm. Pasaule ir kā rasas lāsēm piebirusi pļava, kur katrā lāsē varam lasīt - cik ļoti Dievs mūs mīl. Esam tik dažādi un tanjā pašā laikā līdzīgi kā pļavas ziedi. Katru Dievs pazīst un sauc vārdā, katru mīl tādu, kāds viņš ir, un katrs viņam ir svarīgs," saka Dina Ābele.
Dinas Ābeles darbi izstādē "Dieva dārza čuksti" ir smalki un jūtīgi, piepildīti ar stāstiem, kurus māksliniece smēlusies savā garīgajā pieredzē.
Te ir klusums, kurā mēs varam satikt to, kas ar mums runā, kas netraucē. Te ir lauki, kur it kā nekā nav, bet tai pašā laikā klusumā varam saklausīt viņa balsi un kaut ko uzzināt par sevi," norāda māksliniece.
Mākslinieces atziņa ir - pasaules ir kļuvusi pārāk skaļa, mēs viens ar otru nesarunājamies, tāpēc izstādes nosaukumā iekļauts vārds čuksti. Arī tāpēc, ka darbi izstādei veidoti mazi, uz koka dēlīšiem.
Pirms tam mans abstraktais periods bija tāda staigāšana ap un mēģināšana izteikt to pašu ar visādiem citādiem veidiem, bet, izrādās, cilvēki to visu pārprot. Tad tas lēnām noveda pie ļoti konkrētām lietām - pie faktūrām, krāsām," stāsta māksliniece Dina Ābele.
Izstādes moto ir paust, ka katrs cilvēks ir kā puķe dārzā, katrs citādāks, bet katrs Dievam ir svarīgs un katru viņš bezgalīgi mīl bezgalīgi.
Dinas Ābeles izstāde "Dieva dārza čuksti" aplūkojama līdz 12.jūlijam galerijā "Istaba" Rīgā.
