"Kiršteina gleznās velti meklēt "gleznieciskumu" Latvijas glezniecībā pierastajā izpratnē. Savā veidā šie darbi atgriežas simt gadus senā klasiskā modernisma sākotnē – tajos nolasāma gan krievu, gan vācu, gan franču modernās mākslas un dizaina ietekme, tieši tāpat kā šie virzieni iedvesmoja pirmos latviešu modernistus – "ekspresionistus" jeb "Rīgas grupu" – pirms simt gadiem," sacīja mākslas zinātniece Ilze Martinsone.
1995. gadā Valters Kiršteins pēc Latvijas Mākslas akadēmijas Rūpnieciskās mākslas nodaļas absolvēšanas kopā ar Egilu Medni sarīkojis diplomdarbu izstādi "Zemūdeņu karš: Izniršana", kas vēlāk pārauga sērijveida grupu izstādēs, kas regulāri papildina mūsdienu mākslas telpu. "Zemūdeņu kara" projekti notikuši dažādos formātos, dažādās telpās un ģeogrāfiskās vietās ne tikai Latvijā, bet arī Spānijā, Beļģijā un Francijā, un Valters Kiršteins joprojām ir šī grupējuma idejiskais līderis un organizators.
Ilze Martinsone skaidroja: "90. gados, kad Kiršteins un viņa domubiedri saņēma profesionālu dizaineru diplomus, Latvijas rūpniecība mira reizē ar līdzšinējo sistēmu – jaunajiem speciālistiem industrijā vakanču vairs nebija. Censoņi reaģēja laikam un situācijai atbilstoši – devās izstāžu zālēs un tajās demonstrēja art design jeb mākslas dizaina objektus. Kiršteina tēma kopš tā laika lielākoties bijuši konceptuāli pulksteņi, kas tapuši alumīnijā, stiklā, kokā, betonā, reizēm papildinot tos ar kažokādām un rūpnieciski ražotu priekšmetu detaļām, kompozīcijās dominējot konstruktīvām formām, materiālu estētiskajiem efektiem un paradoksāliem kontrastiem. Taču jaunajā tūkstošgadē līdztekus trīsdimensiju objektiem izstādēs Valters Kiršteins sāka demonstrēt arī gleznas.
Kiršteina personālizstādē "Metropolis: 22-55-44" glezniecība jau ir noteicošais skates medijs."
Izstāde galerijā "Istaba" būs skatāma līdz 18. februārim.
