Rolanda Grosa personālizstāde galerijā „Daugava” būs skatāma visu augusta mēnesi un iecerēta kā atskaites punkts īsi pirms mākslinieka 60 gadu dzimšanas dienas.
Rolanda Grosa darbos forma apvienojas ar perfekti kontrolētas līnijas kvalitāti, kura it sevišķi labi atklājas mākslinieka pēdējos gados iecienītajā pasteļglezniecības tehnikā, kas ļāvusi atklāt arvien jaunas izteiksmes iespējas. Tādēļ izstādē apskatāmi gan darbi, kam piemīt pasteļa glezniecības tehnikai tik tradicionālais trauslums un maiga niansētība krāsu gammā saplūstoši pārejošās formās, gan tādi, kas ir ekspresīvi un kontrastiem bagāti un kuros uzsvērta paša pasteļa grafiskā līnija.
Vairāk nekā jebkura cita Latvijas mākslinieka darbu kontekstā, skatoties Grosa darbus, atmiņā atbalsojas Hansa Georga Gadamera teiktais, ka neatkarīgi no tā, vai mēs runājam par pagātnes mākslu vai par avangardiskām parādībām, mākslas darbs vienmēr ir refleksijas veikums, garīgs veikums un nepastāv principiāla robežšķirtne starp pašu mākslas darinājumu un to, kas iepazīst šo darinājumu. „Mākslas gadījumā mēs vienmēr atrodamies spriedzē starp skata un ietēla [..] tīro aspekta sajūtīgumu un to nozīmi, kuru nojautoši sastopam mākslas darbā un kura svarīgumu iepazīstam, ikreiz tiekoties ar mākslu”.
Rolands Gross ir izcils akadēmiskā zīmējuma meistars, un ilggadējā pedagoģiskā pieredze ļauj viņu uzskatīt par vienu no nozīmīgākajiem akadēmiskās zīmēšanas pārzinātājiem Latvijā. Grosa zīmējumam raksturīga tāda perfekcija un tik atraisīta grafiski plastiskā līnija, ka tie tikuši salīdzināti ar pasaules mākslas vēstures dižgaru veikumu. Strādājot pastelī, mākslinieks izmanto savu zīmētāja talantu jaunu formu meklējumiem, lai radītu pasteļa līniju grafiskajās struktūrās maigi niansētas, citreiz ekspresīvākas noskaņas plaša tematiskā spektra darbiem. To vidū ir gan tādi, kuros sfumato (gaisma plūst no diviem avotiem un ēnas izkliedējas - red.) nogludina formas aprises, gan arī tādi, kuros augstā detalizācijas pakāpe meklējama darba ilgstošajā tapšanas procesā. Darbus vieno meistarība, kuru var dēvēt par izaicinājumu pasteļglezniecības pacietības robežām.
