Māksliniece glezno dabu – neskartu, mūžīgu, vilinošu. Gadalaiki, dažādas diennakts gaismas un noslēpuma klātbūtne. Viss tik patiess un īsts un tomēr kā brīnums, kurā katrs lūkosies ar savu skatienu, ar savu pieredzi, ļaujoties šīs izcilās glezniecības valdzinājumam.
"Manā apziņā ir tā, ka es te varētu sēdēt dienām un naktīm, un pārvākties dzīvot," saka mūziķis un raidījumu vadītājs Zigfrīds Muktupāvels. "Patiešām, nevis patīk vai es saprotu, bet mani vienkārši aizkustina, un tas ir tik reti, kad, skatoties uz kādu geznu, vienkārši aizrauj līdz asarām."
Savukārt mākslas kritiķis Vilnis Vējš vispirms uzsver to, ka Dace Lielā jau iegājusi mākslas vēsturē kā klasiķe.
"Mani fascinē, kā viņa spēj uzburt dabas ainavas tēlus ar visu dziļumu, visām detaļām, izmantojot ļoti izsmalcinātus līdzekļus," saka Vējš.
