Kāds ir mākslas spēks? Tas jājautā māksliniecei Līgai Kalniņai. Kas uzplaukst viņas gleznās, vēlāk atdzimst arī dzīvē. 2017. gadā māksliniece zeltā uzgleznoja Ķemeru sanatoriju, bet 2019. gadā pārgleznoja pašas fotogrāfiju ar Ķirzaciņas avotiņu. Tagad abi atjaunoti un mākslinieces lielformāta gleznās skatāmi klasiskās mākslas galerijā "Antonija".
"Ir tā, ka es vēlos nodarboties ar pravietisko glezniecību – uzgleznot kaut ko, kā es to vēlos, lai tas pēc tam arī notiktu. Es ticu labām domām, darbiem un vārdiem, un tam, ka mākslai ir spēks, jauda un māksla spēj to izdarīt," pārliecināta māksliniece.
Galerijā "Antonija" kopumā aplūkojami septiņi Līgas Kalniņas darbi, un "Aurum" ir mākslinieces otrā personālizstāde. Bērnībā māksliniece gribējusi kļūt par arhitekti, tāpēc izstādē arī daudz no šīs mīlestības.
"Aurum – tas ir mākslas tapšanā pavadītais laiks. Un šāds laiks ir ļoti vērtīgs, jo viņš ietver telpas metafiziku un laika sociālo stāstu, manā gadījumā tā ir mana dzimtā pilsēta Ķemeri un šajā pilsētā es esmu pavadījusi daudzus gadus, skatījusies gan uz Balto kuģi, gan Mīlestības saliņu, gan Ķirzaciņas avotiņu, un šie visi arhitektūras pieminekļi ir šajā izstādē skatāmi," skaidro Kalniņa.
Vienu no darbiem māksliniece uzgleznojusi Krimā apbedītajam vectēvam. Viņa stāsta: "Šajā gleznā es vēlos tādu kā veltījumu uzdot, lai ir miers viņa dvēselei, skatīties uz to kā uz kaut ko aizgājušu, labu; un darba nosaukums ir "Ceļinieks", un šis ceļojums, kas mums katram kādreiz pienāks, tas ne tikai šoreiz manā mākslas darbā, bet ir kaut kas plašāks, par to arī tā metafizika."
Līgas Kalniņas darbi galerijā "Antonija" lūkojami līdz 16. decembrim.
