Savos mākslas darbos Verners Lazdāns ir gan dzejnieks, gan zemes arājs – abi pretstati viņam piestāv. Viņa radītās formas gan gleznās, gan skulpturās ir kā metaforas dabā redzētajam – dubļi, tikko uzarta zeme un mākslinieka roku spēks skulptūrās.
Mani interesē pirmatnējais - kas no kā rodas, kā kas veidojas. Mani interesē dzimšanas, veidošanās process,” skaidro mākslinieks Verners Lazdāns.
Vernera Lazdāna darbos ir dabas, iztēles un radošās brīvības pārākums pār kultūru, mehānisko, prātu un likumiem. Darbu tapšanas process šķiet atbalsojam romantisko mītu par mākslinieku, kas smeļas iedvesmu dabas mežonīgajā, bet valdzinošajā spēkā, mēģinot atšķetināt tās „dižos noslēpumus” un estetizējot nevaldāmo stihiju. Taču Lazdāns neglezno šalkojošus ūdenskritumus, ko esam pieraduši uzskatīt par dabas skaistuma paraugiem.
Mākslinieks par saviem ierosmes avotiem atzinis NASA Habla teleskopa fotogrāfijas, stalaktītu alas Krimā un dažādus citus dabas veidojumus. Fotogrāfijās no izplatījuma redzam nenoteiktas formas bez skaidrām antropomorfām pazīmēm, un tās turpina attīstīties arī mākslinieka darbos – viņa audeklos un skulptūrās.