Kultūras ziņas

Nacionālajā teātrī izrāde „Jūtu tektonika"

Kultūras ziņas

Mūzikas akadēmijā sacenšas jaunie pūtēji

Gaismaspilī uz nenoteiktu laiku atceļ senplānotu izstādi

Gaismas pilī uz nenoteiktu laiku atcelta sen plānota «Rīga 2014» izstāde

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēkas oficiālā nenodošana ekspluatācijā velkas garumā, tādēļ jaunajā Gaismas pils ēkā nevar iekārtot senplānoto izstādi “Vizionārās struktūras. No Johansona līdz Johansonam”.

Viens no vērienīgākajiem mākslas notikumiem, kas jau sen bija iekļauts “Rīgas 2014” Eiropas kulturas galvaspilsēta atklāšanas notikumu programmā, ir izstāde “Vizionārās struktūras. No Johansona līdz Johansonam”, ko plānots atvērt jaunajā Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkā. Bet vēl līdz pagājušās nedēļas vidum Laikmetīgās mākslas centrs tika turēts neziņā par to, vai un kad Gaismas pilī šo izstādi drīkstēs iekārtot, lai arī programmā jau sen bija noteikts 19.janvāris.

Pārsteidzoši, ka atbilde uz to, vai izstāde būs vai nebūs iespējama, tika novilcināta līdz pēdējam brīdim,” norāda Laikmetīgās mākslas centra  direktore Solvita Krese.

Savukārt Kultūras ministrijas Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas nodaļas vadītājs Indriķis Builis norāda, ka princips ir viens: ēkā nevar rīkot publiskus pasākumus, kamēr tā nav nodota ekspluatācijā.

Kultūras ministrijas Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas darba grupas eksperts Jānis Dripe uzskata, ka LNB ēka ir kvalitatīva, ugunsdroša un labi uzcelta, bet tehniskās problēmas ir novēršamas.

Sarežģītākais būs tas, ja pēc tehniskās komisijas slēdziena tiks pielemts, ka kāpnēm – divām no piecām ir nepieciešams īpašs pārklājums. Tas var prasīt tehniski vairāk laika. Iespējams, mēnesi vai drusku vairāk laika,” uzsver Dripe.

Krese uzskata, ka šis gadījums parāda to katastrofālo stāvokli, kādā ir vizuālās mākslas infrastruktūra Latvijā – lielās izstāžu zāles.

Šīs zāles ir saplānotas pusotru gadu uz priekšu,” skaidro Krese. “Ja mums būtu pateikts gadu iepriekš, ka tā izstāde tur nevar notikt, protams, mēs būtu meklējuši citus risinājumus.”

Krese norāda, ka izstādē eksponēšanai paredzētos Gustava Kluča darbus var deponēt tikai valsts iestādei. Izstādes norises vieta nevar būt kārtējā tukšā ēka, jo tā ir muzejisku vērtību izstāde.

Izstādes norises laiks tiks precizēts, tiklīdz būs pieņemts lēmums par datumu, kad ēka nododama ekspluatācijā. Izstāde, kuru sākotnēji bija paredzēts atklāt janvāra beigās Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunajā ēkā, piedāvās ekskursu Latvijas avangarda mākslā 20. un 21. gadsimtā – Kārļa Johansona, Gustava Kluča, Valda Celma, Jāņa Krieva, Artūra Riņķa, Ginta Gabrāna un Voldemāra Johansona darbos. Izstādes kuratore: mākslas zinātniece Ieva Astahovska. 

Izstādes „Vizionārās struktūras. No Johansona līdz Johansonam” septiņi Latvijas mākslinieki pārstāv dažādas paaudzes. Katrs ir spilgts sava laika mākslas novators, ar saviem darbiem atklās ieskatu savai paaudzei eksperimentālākajās un utopiskākajās mākslas vērtībās, gan to vēsturiskajās pārmaiņās. Caur dialogu starp dažādiem laika periodiem izstāde atsegs paralēles un savstarpējās sakarības mākslas darbos, kas katrs pieder citam laikmetam un citai ideoloģiskajai ērai.

Agrīnāko paaudzi izstādē pārstāvēs leģendārākie un pasaulē zināmākie mākslinieki no Latvijas: Gustavs Klucis (1895–1938) un Kārlis Johansons (1890–1929), kas 20. gados piederēja konstruktīvistu grupai Maskavā, radot mākslas darbus, kas šodien tiek uzskatīti par pasaules avangarda mākslas spilgtākajām parādībām. Gustava Kluča darbu izlase no Latvijas Nacionālās mākslas muzeja krājuma izcels futūristisko un utopisko līniju viņa radošajā domāšanā.

Izstādē pirmo reizi Latvijā būs skatāmas Kārļa Johansona telpiskās konstrukcijas – struktūras, kurās autors atklājis t.s. spriegumintegritātes (tensegrity) principus – universāli pielietojamas konstruktīvas sistēmas, kas formulē potenciālas jauna veida ražošanas struktūras. Līdz šim Kārļa Johansona darbu rekonstrukcijas bijušas skatāmas izstādēs Valsts Krievu mākslas muzejā Sanktpēterburgā un Solomona Gugenheima muzejā Ņujorkā.

Izstādes hronoloģisko vidusposmu pārstāvēs trīs mākslinieki un dizaineri – Valdis Celms (1943), Jānis Krievs (1942) un Artūrs Riņķis (1942). Šo autoru 70. gados un 80. gadu sākumā tapušie darbi ir spilgta liecība tam, ka arī padomju periodā Latvijā tapa avangardiski un vizionāri mākslas darbi, kas nav mazāk pārliecinoši kā līdzīgas parādības Rietumos 20. gs. 60. un 70. gados. Izstādē būs redzami šo mākslinieku veidotie kinētiskie objekti, vides instalācijas, vizionārie priekšlikumi un t.s. „gaismas glezniecība”, kas saistāma gan ar aukstā kara modernizācijas idejām, gan ar kosmosa ēras romantiku.

Jaunāko izstādes mākslinieku paaudzi pārstāv Gints Gabrāns (1970) un Voldemārs Johansons (1981). Abu mākslinieku jaunradītie darbi balstās unikālos mākslas un zinātnes sinerģijas eksperimentos, iesaista informācijas un datu vizuālu interpretāciju, kas tiecas paplašināt ierastās mākslas robežas un ieskatīties realitātes mikrolīmeņos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Māksla
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt