Mozaīku māksla savu vērienīgāko uzplaukumu sasniedza tieši Ravennā. Pirms 1500 gadiem tā bija Rietumromas impērijas galvaspilsēta, pēc tam Austrumgotu valdnieka Teodorika un Bizantijas impērijas sastāvdaļa Eiropā. Katrs no šiem spožajiem laikmetiem dāvāja Ravennai lielu skaitu ar mozaīkām dekorētu sakrālo būvju.
"Mozaīka ir fantastiska tad, kad spīd saule. Bibliotēkā iespīd saule, tā veido zīmējumu, zeltītie gabaliņi mirgo. Gaismai ejot pāri mozaīkai, tā katru brīdi maina zīmējumu," stāsta Latvijas Nacionālās bibliotēkas mākslas un mūzikas centra vadītāja Ilze Egle.
"Kāpēc Nacionālajā bibliotēkā mozaīkas? Mēs esam Gaismas pils. Domāju, ka senā mozaīku māksla, kur gaisma spēlē tik būtisku lomu, te ir interesanta sasauce," norāda Ilze Egle.
Ravennai pieder vispasaules nozīmes 5. un 6.gadsimta mozaīku krājums, kura mākslinieciskā kvalitāte un ikonogrāfiskā nozīme ir īpaši izceļama arī citu senatnes pilsētu kontekstā. 1997.gadā UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā tika iekļautas septiņas Ravennas vēsturiskās celtnes un to mozaīkas.
20.gadsimta 50.gadu sākumā Mākslas akadēmijas mozaīku meistari, sekojot kompleksai, ļoti stingri nosacītai metodei, izveidoja seno mozaīku oriģinālam pietuvinātu reprodukciju kolekciju, kura kopš pirmās izstādes Parīzē 1951.gadā apceļojusi visu pasauli.
Kā jau vēstījām, Rīgā skatāmajā kolekcijā ir 36 darbi. Ekspozīcija skatāma līdz 30.augustam.
