Kornelius Gurlits, astoņdesmit gadus vecais vīrs, kura dzīvoklī Minhenē nesen tika uzietas ap tūkstots četriem simtiem gleznas, tai skaitā Pikaso, Šagāla, Matisa, Noldes, Kokoškas, Dīrera, Renuāra un citu slavenu mākslinieku oriģināldarbi, kopš sensacionālā atraduma tika uzskatīts par bezvēsts pazudušu. Augsburgas prokuratūra pēdējā preses konferencē pat nevēlējās apstiprināt informāciju par to, vai Gurlits vispār vēl ir dzīvs.
Pagājušās nedēļas nogalē diviem reportieriem no franču ilustrētā laikraksta "Paris Match" veco vīru izdevās pārsteigt, veicot ikdienišķus iepirkumus turpat Minhenē, pavisam netālu no viņa nu jau slavenā dzīvokļa. Uz "Spiegel online" jautājumu par tuvākām detaļām franču žurnālisti paskaidroja, ka ievērojuši veco vīru iznākam no tās pašas daudzdzīvokļu mājas, kur piektā stāvā pie dzīvokļa durvīm joprojām stāv šiltīte ar uzvārdu "Gurlits". Neskaitāmi citi žurnālisti vairāku dienu garumā novēroja māju, mēģināja tikt iekšā, tomēr uz viņu zvaniem atbildēts netika, kā rezultātā tika nospriests, ka vecais vīrs ir atradis kādu citu pagaidu mājvietu. Izrādās, ka Gurlitam tai pašā māja pieder vēl viens dzīvoklis, ko tam pēc savas nāves ir atstājusi māsa Benita un kurā viņš, visdrīzāk, ir uzturējies.
Uz franču žurnālistu aicinājumu atbildēt uz pāris jautājumiem vecais vīrs izturējies ļoti noraidoši. Viņa balss ir drebējusi un acis bijušas pilnas naida, raksta žurnālisti.
Savā jaunākajā izdevumā vācu laikraksts "Spiegel" ir nodrukājis Gurlitsa vēstuli redakcijai ar lūgumu vairs nepieminēt viņa uzvārdu. Viņam esot būtiski, lai viņa tēvs - Hildebrandts Gurlits - netiek pieminēts nacistiskā režīma nodarījumu sakarā. Viņa meita Benita savulaik izteikusies, ka viņas tēva patiesā vēlme bijusi vērtīgos mākslas darbus pasargāt no nacistu nagiem. Pēc tēva nāves lielākā daļā vērtīgo gleznu pārgāja viņa dēla Korneliusa īpašumā, kas, kā minēts pavisam nesen, ir uzieti un nodoti vācu prokuratūras un muitas kriminālnodaļas rīcībā.
Kā ziņo "Stuttgarter Zeitung", Gurlitsa švāģeris pēdējā laika notikumu iespaidā un bailēs par savām gleznām ir pieteicies policijā un darījis zināmu, ka arī viņa mājās atrodas aptuveni divdesmit līdzīga rakstura mākslas darbu.
Starptautiskais spiediens uz lietas ātrāku izmeklēšanu Vācijā nav palicis bez rezultātiem. Tiek lēsts, ka 970 no 1406 gleznām ir bijušas nacistu nolaupītas. Tiek solīts pēc iespējas ātrāk noskaidrot gleznu izcelsmi un to patiesos īpašniekus šaubu gadījumā. Internetā ir publicētas pirmās divdesmit piecas atrastās gleznas ar neskaidru izcelsmi un izmeklēšanas birojā darbā pieņemti papildus seši mākslas eksperti.
