Kultūras ziņas

Annas Kareņinas traģēdija ironiskā skatījumā

Kultūras ziņas

Pieneņpūku lidojums rotās

Frančeskas Kirkes ceļojums laikā

Frančeska Kirke: Es to visu salieku kopā un izjaucu, dauzos

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Māksliniece Frančeska Kirke ir viena no retajām, kura bezbailīgi un meistarīgi prot brīvi pārvietoties laikā un klejot dažādu gadsimtu mākslas vēsturē, spēlējoties ar dažādām atpazīstamām vizuālām zīmēm. Ceturtdienas vakarā Vecrīgā, galerijā “Bastejs”, durvis vēra viņas jaunākā personālizstāde “Transform”.

Kirkei patīk ceļot laikā, kā pieturvietas izvēloties dažādus glezniecības stilus, brīvi klejojot mākslas vēsturē no 17. gadsimta “holandiešiem” līdz “emodži” jeb emociju zīmēm virtuālajā realitātē.

“Šajā izstādē es vairāk pievēršu uzmanību formai, struktūrai, virsmai un ar baudu ļaujos abstrakta darba fragmentiem,” atzina pati māksliniece. “Otrs, kas bija man svarīgi, es kaut kur izlasīju zinātnieku pētījumu, ka cilvēku valoda ir kļuvusi nabadzīgāka, kopš parādījušies japāņu emodži simboli. Principā, sāku domāt, cilvēki ļoti bieži, izsakot savas emocijas, domā – priekš kam izteikties gari un plaši, ja var uzlikt sirsniņu, saulīti, smaidiņu un vēl kaut ko.

Līdz ar to vizuālā valoda mainās; es nesaku, ka viņa ir sliktāka, viņa varbūt bagātinās, nāk kaut kas klāt, jo manā mākslinieka apziņā un atmiņā jau visi iepriekšējie gadsimti paliek.”

Māksliniece atzīst, ka bijis periods, kurā viņa aizrāvusies ar komiksiem un, piemēram, domu, kā  uzpotēt komiksu uz holandiešu glezniecības fragmenta.

Pirmais no šī cikla darbiem bijis “Vanitas”:  holandiešu klusā daba, ziedi, tauriņi, nobirušas lapas, nomiruši tauriņi. Māksliniece tam piešķīrusi dramatisko pavērsienu.

“Pozitīvais pavērsiens ir uzpotētās Murakami puķītes, kas saistītas ar Murakami darbu pie Luī Vitona logo,” viņa skaidroja, “un tas ir kā gadsimtu saruna – holandiešu ziedi un Murakami ziedi ar sejiņām. Viņi visi dzīvo vienā telpā, un es pa vidu un to visu transformēju, salieku kopā un izjaucu, dauzos.”

Frančeskas Kirkes personālizstādē “Transform” galerijā “Bastejs” skatītājs var izdzīvot pasaules mākslas vēstures vizuālo kodu izmaiņas. Piemēram, mūsdienīgi sociālpolitiski aktuāli, citējot franču romantisma gleznotāja Teodora Žeriko gleznu “Medūzas plosts” – tās sižets balstīts patiesā notikumā, kad fregate “Medūza” 1816.gadā uzskrēja uz sēkļa un pietrūka glābšanas laivu.

“Glābšanas veste ir tā, kas aktualizē “Medūzas plostu”, tur bija pilnīgi cits stāsts, bet tie plosti pārvietojas arvien. Es apsolīju galeristēm, ka pie šīm tēmām vairāk nestrādāšu, tās ir smagas tēmas, skatītājiem ir bēdīgi, bet kaut kā izteikties vajadzēja, citādāk nevarēju,” pastāstīja māksliniece.

Kirke uzskata, ka ir viena daļa sabiedrības, kas ir naivi vienā galējībā vai otrā galējībā. Vieni domā, ka visi bēgļi ir ļaunie, kas sajauc Eiropas kārtību, otra daļa viņiem bezgalīgi palīdz, pārāk uzticas jebkuram, un no tās puses tiek manipulēts, cilvēkiem liek sadabūt fantastiskas summas, lai pārceltos, pēc tam to liek atstrādāt.

“Tur notiek ļoti liels bizness, un ir grūti atšķirt, kuri tiešām ir politiskie bēgļi, kas mūk no tādām zemēm, un kuri vienkārši līdzi plūsmai atbrauc uz Eiropu, jo viņiem šķiet, ka te būs viegli dzīvot. Un pa vidu ir visādi manipulatori. Mana attieksme ir kaut kur pa vidu,” Kirke neslēpa.

Par kādu citu darbu Kirke stāsta: “Tur ir Dīrers, tā ir “Izraidīšana no paradīzes”. Man šeit bija svarīgi pretnostatīt gaismu un tumsu. Paradīze – tas  ir kaut kas abstrakts. Man liekas, nesen pāvests teica, ka elles nav.

Bet es domāju, ka arī paradīzes nav. Tāpēc tas ir pilnīgi balts laukums, bet izraidīšana ir notikusi. Cilvēki ir nonākuši reālajā pasaulē. Un tā reālā pasaule ir diezgan trauksmaina un bīstama.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti