Mūsdienās cilvēki fotografē arvien vairāk un vairāk, attēli nonāk virtuālajā vidē un sajaucas datu masā, līdz daļa nonāk aizmirstībā. Māksliniece Kristīne Krauze-Slucka sasmalcinājusi fotogrāfijas un, izmantojot attēlu fragmentus un vecus ģimenes albumus, izveidojusi jauktu mediju instalāciju "Izšķirtspējas streiks", spēlējoties ar fotogrāfiju pārprodukciju digitālajā laikmetā.
"Man fotogrāfija ir vienmēr ir bijusi vairāk kā objekts, kā fenomens, kuru apskatīt, nekā paņēmiens vai veids, ar kuru stāstīt stāstus," stāsta māksliniece. "Un attēls kā tāds ir saistīts ar emociju, viņš ir saistīts ar šo afektīvo vērtību, ko mēs piešķiram, ja mums viņš kaut ko ir nozīmējis. Šķirstot šos albumus, mēs atskārtām, ka ir pagājuši 10–20 gadi, kas ir bijuši saistīti ar atmiņām, un vairs nav šīs emocijas, vairs nav nozīmes šim attēlam, kāpēc viņš ticis uzņemts. Ja mēs runājam par digitālo laikmetu, kurā dzīvojam, mēs esam kļuvuši tehniskas būtnes, un tāpēc ir tapuši šie objekti, kā šīs laiktelpas izjūta no manas puses, kur šī vajadzība pēc attēliem ir ļoti magnētiska, viņa ir klātesoša, bet tā rezultātā veidojas vai neveidojas stāvoša attēla dīķi."
Papīra fotoalbums ir kļuvis par novecojušu formātu vizuālo atmiņu glabāšanai. To aizstājušas digitālā laikmeta sociālo tīklu platformas vai datoru cietie diski, pārvēršot cilvēku atmiņas neapveramā datu masā.
"Mani šīs galerijas kontekstā interesē dažādi piegājieni fotogrāfijai kā medijam," skaidro izstādes kuratore Iveta Gabaliņa. "Kristīnes darbiem līdz šim bijis raksturīgs ļoti taktils piegājiens, kur viņa tiešām eksperimentē ar fotogrāfijas materialitāti. Nevis tik ļoti ar to, kas redzams pašā attēlā uz aprakstošo līmeni, bet vairāk uz to, kas tad ir fotogrāfija. Kad skatos uz šiem Kristīnes darbiem, tas ir darbs, kas runā par atmiņu, bet vienlaikus tā ir fotogrāfijas vai fotoaparāta dekonstrukcija."
Kristīne Krauze-Slucka ieguvusi maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļā, saņēmusi Valdemāra Tones stipendiju, Ziemeļvalstu un Baltijas valstu jauno mākslinieku "Grand Prix" balvu un "Rīgas Fotogrāfijas biennāles – NEXT2021" specbalvu un iespēju izdot savu pirmo fotogrāmatu, kurā viņa vizuāli atklāj draudus biosfērai, ko veicina analogo fotogrāfiju ķīmiskā procesa izmantošana.
