FOTO: Visi ceļi, kas ved uz Romu. Divas izstādes Liepājā

Visi ceļi ved Romu, bet līdz tai ar kājām ir “442 stundas”, kā savu izstādi nosaukusi tēlniece Anda Poikāne, un pa ceļam nekādi nevar paiet garām “Venēcijai”, izstādei-veltījumam nelaiķim māksliniekam Edmundam Lūcim. Šo ceļojumu uz Itāliju iespējams veikt, ieskatoties Liepājas galerijā “Romas dārzs”.

“Romas dārza” iekšpagalmiņā valda tūristu iecienītas Eiropas pilsētas atmosfēra – uz kafejnīcas galdiņa zvirbuļi aizrautīgi knābā kāda atstātu pīrādziņa gabaliņu, strūklakā plunčājas baloži. Andas Poikānes izstāde sākas tieši pie ieejas galerijā – vairākus darbus tēlniece nolikusi pie durvīm. Tā ir ekspozīcijas daļa, kurai dots nosaukums “Virszemes dārzs”.

Ar Andu Poikāni nokāpjam galerijas pagrabstāva izstāžu zālēs, un vispirms ejam pie gleznām – tā ir Edmunda Lūča darbu izstāde “Venēcija”. Poikāne uzskata, ka ar šo izstādi atdevusi savam līdzgaitniekam mākslā parādu: “Viņš vienmēr bija dažādu izstāžu iniciators, pastāvīgi aicināja mūs piedalīties tajās vai citos viņa iecerētajos pasākumos, un mēs parasti viņam sekojām. Un viņš vienmēr teica – kad gan jūs rīkosiet izstādi un pasauksiet mani tajā piedalīties?

Un, lūk, tagad, kad radusies tāda iespēja, esmu priecīga, ka spēju sarīkot izstādi arī savam domubiedram, kurš aizgāja mūžībā 2017. gadā.”

Izstādē apskatāmas Edmunda Lūča gleznas, kas radītas no 2005. līdz 2016. gadam un veltītas Venēcijai. “Te var redzēt, kā mainījās viņa tehnika un izpausmes valoda, no gandrīz impresionisma līdz abstrakcionismam,” paskaidro Anda Poikāne. Ekspozīcijas centrā – darbs jauktajā tehnikā: audekls, apģērba gabals, krāsa… Tas ir “Bezjēdzīgais upuris”.

Nākamajā zālē – Andas Poikānes darbi, gleznas un skulptūras. “442 stundas” ceļā uz Romu. Bet kāpēc jāiet kājām? “Ideja ir tāda – jūs atrodaties kādā pilsētā tālu no Romas, un iedomājaties, kas ir Roma, kāda tā ir. Taču jūs neejat fiziski, kājām, bet domājat par Romu, par tās ietekmi uz kultūru. Mēs taču visi esam lasījuši par šo pilsētu, redzējuši daudz fotogrāfiju un gleznu, ” stāsta tēlniece. “Kad jūs ejat kājām, jūs varat redzēt daudz vairāk nekā tad, ja brauksiet vai lidosiet.” Jā, starp citu – pēc “Google” aprēķiniem, no Liepājas līdz Romai ir tieši 442 stundas, ejot kājām.

Viens no Poikānes darbiem – taurētājs, saplūdis ar savu instrumentu, atstarpes starp lūpām un iemuti nav, bet roka ir taures atvarā. “Man šķiet, ka tas atbilst kustības ritmam, tā sākas no lūpām, tiek nodota rokām un atgriežas. Viņš ir saplūdis ar mūziku,” paskaidro Anda Poikāne.

Mūzika izstāžu zālē ir līdzīga baznīcas mūzikai, korāļiem. Tāpēc arī milzīgās gleznas pēc Fajūmas portretu motīviem tiek uztvertas īpaši. Vēl skulptūra līdzās – gandrīz Madonna ar mazuli, bet lejā – mazs jēriņš. Ir daudz “atlūzu”, gluži kā civilizāciju drupās. Kājiņas, atslietas pret mazliet saspiestu lodi, un lūk – gandrīz lode, bet nē, tā ir galva ar nedaudz iezīmētām aprisēm.

Bet vispār – tā ir hipotētiskā Roma. Anda Poikāne tur nav bijusi. Viņa uzskata, ka viņas izstāde ir tādas kā filozofiskas pārdomas par “mūžīgo pilsētu”, dzīvi un nāvi.

Andas Poikānes izstāde “442 stundas” un Edmunda Lūča izstāde “Venēcija” Liepājas galerijā “Romas dārzs” būs atvērtas līdz 26. septembrim.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Māksla
Kultūra
Jaunākie
Interesanti