FOTO: Vides objekts «Metamorfozes» operas skvērā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Novembrī Rīgā un piecās citās Latvijas pilsētās atklāti 10 publiskās mākslas programmas “Kopā” vides objekti. Viens no tiem – mākslinieku Kristas un Reiņa Dzudzilo darbs “Metamorfozes”, kas atrodas Rīgā, Latvijas Nacionālās operas un baleta skvērā.

Publiskā mākslas programma “Kopā” – “Objektu parādes” publikas balsojums

No 30. novembra līdz 13. decembrim sabiedrisko mediju portālā LSM.lv Latvijas iedzīvotāji aicināti nobalsot par savu iecienītāko “Objektu parādes” darbu. Mākslas darbi publiskajā telpā ir radīti cilvēkiem, lai tos iemīļotu, gūtu prieku un iedvesmu, kā arī iezīmētu jaunas vietas kartē un izceltu līdz šim nepamanīto. Balsojums ir iespēja uzmundrināt “Kopā” objektu autorus un paust savu atzinību viņu darbam.

Arhitekts Ludvigs Bonštets 1860. gadā radīja projektu Rīgas Pilsētas teātra ēkai, kurā kopš 1919. gada mīt Latvijas Nacionālās operas un baleta trupa. Operas fasādes oriģinālās skulptūras veidoja Hermanis Vitigs un Hugo Hāgens, un tās tika atlietas cinkā 1863. un 1886. gadā. Tās rotāja ēkas fasādi līdz 1996. gadam. Latvijas Nacionālās operas ēkas rekonstrukcijas periodā no 1991. līdz 1995. gadam tās tika aizstātas ar betonā atlietām kopijām.

Māksliniekiem Kristai un Reinim Dzudzilo ir izdevies atrast 157 gadus senās oriģinālo skulptūru detaļas, kuras saglabāja tēlnieks Oļegs Skarainis ar dzīvesbiedri Irēnu Skaraini.

Pateicoties Skaraiņu vēstures mīlestībai, tagad ir iespēja ar tām satikties vēlreiz. Apzinoties to vērtību, Latvijas Nacionālā opera kopā ar māksliniekiem vēlas sniegt iespēju Latvijas sabiedrībai paraudzīties uz savu vēsturi, kā arī operas namu no pietuvināta, personīga skatupunkta.

Programmas “Kopā” konkursa žūrijas locekle Daina Auziņa par projektu saka: “Kristas un Reiņa Dzudzilo “Metamorfozes” piedāvā nepastarpinātu sastapšanos ar šķietami zudušu Rīgas kultūras mantojuma daļu – oriģinālajām operas fasādes būvplastikas detaļām. Īslaicīgi tās atgriežas pilsētvidē, tiešā savas sākotnējās lokācijas tuvumā, atklājot pārsteidzošu stāstu. Tā centrā ir pārvērtību metafora, ko materializē pakāpeniski un neizbēgami bojā ejošie tēlniecības darbi, kas savulaik realizēti mērķim neatbilstošā, pārāk strauji novecojošā materiālā – cinkā. Šķietami levitējot gaisā, faktiski – balstoties uz vieglām metāla konstrukcijām cilvēka acu augstumā, tie aicina veidot dialogu ar un par laiku.”

Objekts apskatāms līdz 2021. gada martam.

Objekta veidotāji: Latvijas Nacionālā opera un balets.

KONTEKSTS:

Publiskās mākslas programma “Kopā” radīta kā atbalsta mehānisms vizuālās mākslas pārstāvjiem Covid-19 izraisītās krīzes pārvarēšanai, vienlaikus kvalitatīvi uzlabojot pilsētvidi. Publiski izziņotā konkursā tika izvēlēti un pēc tam izstrādāti 10 jauni pilsētvides objekti Rīgā, Cēsīs, Daugavpilī, Liepājā, Madonā un Valmierā.

No 2020. gada augusta līdz decembrim programmu kā Latvijas Republikas Kultūras ministrijas deleģējumu vizuālās mākslas jomā īstenoja Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs. Piešķirtais finansējums visas programmas īstenošanai ir 150 000 eiro. 

Publiski izziņotā konkursā žūrijas vērtējumam tika iesniegts 41 projekta pieteikums. Projektus vērtēja žūrija septiņu cilvēku sastāvā: Selga Laizāne (Kultūras ministrijas valsts sekretāres vietniece Latvijas valsts simtgades jautājumos), Guntars Ruskuls (Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Stratēģiskās vadības pārvaldes vadītājs), Daina Auziņa (Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Latvijas vizuālās mākslas departamenta krājuma darba vadītāja), Solvita Krese (Latvijas Laikmetīgās mākslas centra direktore), Santa Hirša (mākslas kritiķe), Krišs Salmanis (mākslinieks), Evelīna Ozola (arhitekte, pilsētplānotāja, platformas “Fold” direktore).

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti