Rīgas pilī piektdien pulcējās kultūras darbinieki – muzeju vadītāji, mākslas zinātnieki un mākslinieki. Pirmoreiz pēc neatkarības atjaunošanas Rīgas pils Svētku zāle ir ieguvusi divus jaunus griestu gleznojumus
Kā skaidroja Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Andris Teikmanis, Svētku zāle ir lielākā un nozīmīgākā Rīgas pils zāle. “Iepriekšējie griestu gleznojumi “Līgo svētki” un “Dziesmu svētki” tika ievietoti šai zālē pirms 65 gadiem,” norādīja Teikmanis. “Svētku zālei ir savas prasības un īpaši tās gleznojumiem, jo gleznojumi parāda Latvijas ne tikai kā valsts, bet Latvijas kā zemes vēsturi jau daudzu gadsimtu, ne tikai pēdējo simt gadu, bet daudzu gadsimtu garumā. Un tas bija tas fons, par ko jādomā, izvēloties nākamos gleznojumus. Jo izvēlēties gleznojumu nedrīkst bieži. Mums ir izdevies izvēlēties notikumus, kas ir mainījuši ne tikai Latvijas attīstību, pirmkārt, Latvijas valsts dibināšanas brīdis, un otrs – latviešu tautas vienotība, brīvības alkas, neatkarības alkas, pēc kurām mēs vadījāmies, sanākot kopā Daugavmalā un vērojot, kā pirmoreiz pēc okupācijas gadiem Rīgas pils svētā gara tornī lepni uzvijas Latvijas karogs. Tie ir brīži, kas maina vēsturi un maina arī cilvēkus.”
Rīgas pils atjaunošanas padome jau 2017. gadā izvēlējās divas tēmas – Latvijas Republikas dibināšanu un Tautas manifestāciju Daugavmalā. Konkursa kārtā un vadoties pēc ekspertu ieteikumiem, šo darbu veikšanai tika izvēlēti gleznotāji Andris Eglītis un Aleksejs Naumovs.
“Mans izaicinājums bija savienot sižetisko faktu, kas ir iemūžināts Viļa Rīdzenieka fotogrāfijā, ar blakus esošajiem darbiem un vispār pārskatīt un domāt par vēsturiskās glezniecības žanra iespējām mūsdienās, lai tas ir vienlaikus reprezentatīvi, iederas telpā un tajā pašā laikā ir tā sajūta, ka tas ir gleznots šodien, ka tas ir arī mans skatījums gan uz glezniecību vispār, gan uz konkrēto brīdi. Es to virzīju vairāk uz gaismas atmosfēras ainavu, kas vienlaicīgi var tikt lasīta kā karoga krāsas vai rītausma, bet tikpat labi kā teātra dekorācijas tikai mūsdienīgā izpildījumā,” skaidroja Andris Eglītis.
Savukārt Rīgas pils Valsts prezidentu portretu galeriju papildinājis bijušā Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa portrets. Tā autore ir māksliniece Frančeska Kirke, kuras darbs tagad novietots līdzās Miervalža Poļa un Rituma Ivanova veikumam.
Māksliniece par savu darbu stāstīja: “Man likās, ka būtu interesanti prezidentu Vējoni parādīt tādā neparastā vietā, jo parasti viņus visus pārējos ataino iekštelpās, es nolēmu, kāpēc nevar izmēģināt ārtelpā? Jo viņš ir bijis vides ministrs un augumā ražens cilvēks, tie ir kā Baltijas ozoli, viņš stāv, ir parādes apģērbā, kas it kā neatbilst tai vietai, bet kas ir tas izaicinājums, ka es uzgleznoju cilvēku parādes formā, bet brīvā dabā.”
Griestu gleznojumu un prezidenta portreta izgatavošanas un uzstādīšanas izmaksas pārsniedz 62 tūkstošus eiro. Interesanti, kādas vērtības un problēmas mākslā izgaismo valsts pasūtījums?
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce komentēja: “Valsts pasūtījums ir tas, kur ir nepieciešams ļoti skaidrs un ļoti konkrēts definējums – ko tad grib ar šo pasūtījumu panākt un sasniegt. Šajā gadījumā, Rīgas pilī Svētku zāles griestu gleznojumus veidojot, šis uzstādījums ir ļoti skaidrs. Ir vesela virkne nosacījumu, kuriem ir jāizpildās, no vienas puses – ir jāpanāk konkrētā uzdevuma, idejas realizācija un izpilde tādā veidā, lai sabiedrība saprastu, par ko ir nauda maksāta, jo tā ir nodokļu maksātāju nauda. Un šajā Svētku zāles gadījumā jāspēj iekļauties kopējā vizuālajā noskaņā un drusciņ arī stilistikā.”
Rīgas pils Svētku zāles griestos vēl ir četras brīvas vietas. Kādas būs nākamās izvēlētās tēmas, rādīs laiks.
