21. gadsimtā mākslā vērojama arvien lielāka keramikas popularitāte, it sevišķi tās laikmetīgajās izpausmēs. Vizuālās mākslas pētnieki, raksturojot keramikas renesansi, sauc to par “jauno video” un “desmitgades garšu”. Šogad 3. Latvijas keramikas biennāles programmā Latvijas Laikmetīgās keramikas centrs un Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs sadarbībā ar Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeju rīko Baltijas laikmetīgās keramikas izstādi “Creo ergo sum” jeb “Radu, tātad esmu”.
“Laikmetīgā keramika – tas ir pavisam kaut kas cits, nekā mēs iedomājamies. Parasti keramiku mēs saistām ar tradicionālām formām, tās ir krūzes, vāzes, bļodas, šķīvji, vai nu utilitāri priekšmeti, vai dekoratīvi, bet laikmetīgā keramika ir tā, kur mākslinieks stāsta par savām idejām, koncepcijām,” skaidro Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja pārstāve Dace Ļaviņa. “Tagad keramika ir tāda, kas aiziet projām no klasiskajām formām un vairāk tuvinās tēlotājmākslai.”
Izstādē piedalās kuratoru pieaicināti deviņpadsmit keramiķi no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas.
Dace Ļaviņa sniedz ieskatu izstādē redzamajos darbos: “Ja runājam par tehnoloģijām, loti interesants ir Igaunijas mākslinieces Annes Tirnas darbs “Sarkanais lietus”, tas ir veidots no akmens masas, ko mēs nevaram pat iedomāties. Šeit ir tādi mežģīņoti darbi, un viņa ir izmantojusi arī pārstrādāto stiklu, pilinot to virsū šiem mežģīņotajiem darbiem. Iespaids ir grandiozs, būtībā šādus darbus mēs Latvijā neesam redzējuši.”
“Un no struktūrām mums ļoti interesants ir Daiņa Pundura darbs,” turpina muzeja pārstāve. “Struktūra ir pamats visam, un viņš mēģina šeit rādīt, kā apgūt telpu, kā apgūt tā saukto tukšumu, ir kaut kāds arhetips, runājot par latviešu puzuru.”
Rādot lietuviešu mākslinieces darbu, Dace Ļaviņa stāsta: “Šeit ir ļoti interesanti, jo rodas asociācijas ar grafiku. Māksliniece ir izmantojusi priekšmetus, kas ir veidoti no baltmāla, un pēc tam ir kasījusi laukā visus interjera fragmentiņus. Pēc tam interjera fragmentiņi pārfotografēti un aizmugurē izvietoti fotogrāfijās uz “komatex” plāksnes.”
"Sociāli aktīvu tematiku izvēlējies lietuviešu mākslinieks Izroildžons Baroti darbā “Integrācija”. Viena no pašām svarīgākajām tēmām mums visiem pasaulē ir tieši integrācija, šie patvērummeklētāji, ko mēs zinām, kas notiek Itālijā, kas notiek Sicīlijā, Austrālijā un pie mums tagad Lietuvā. Mākslinieks vēlējies izveidot šādu figurālu kompozīciju, ar cilvēkiem, kas pavērsti pret sienu, skatās tukšumā, nezina tālāk par savu nākotni,” stāsta Dace Ļaviņa.
Laikmetīgajā keramikā tiek izmantoti dažnedažādi materiāli un tehnikas, tostarp arī 3d tehnoloģijas. Muzeja pārstāve skaidro: “Parasti par keramiku domā, ka mākslinieks strādā ar rokām, virpojot keramiku, veidojot, bet mūsdienās ir iespēja veidot ar 3D printeri. Un šeit ir igauņu mākslinieka Lauri Kiluska darbi. Tas arī ir ārkārtīgi sarežģīti, jo ļoti labi jāpārzina tehnoloģija, jāpārzina programmatūra un arī jāstrādā ar pareizo māla masu.”
Savukārt igauņu keramikas klasiķis Leo Rihlins sešdesmit darba gadu laikā no lielformāta estētikas pārgājis uz simtiem sīku detaļu apvienojumu ar meditatīvu pacietību.
Baltijas laikmetīgās keramikas izstāde aicina palūkoties uz radīšanas aktu kā savas esības pamatojumu.
