“Izstādē satiekas trīs atsevišķas darbu sērijas, trīs ļoti spēcīgu mākslinieku darbi. Es vēlējos izcelt ģimenes saistību caur šo mākslinieku dažādību un to, cik viņi katrs ir individuāli savā radošajā procesā, bet tomēr cieši saistīti un nešķirami ikdienā,” izstādes atklāšanas runā uzsver tās kuratore un Annas Heinrihsones meita Auguste Petre. Viņa skaidro, ka taksonomijas jēdziens izstādē Liepājā izpaužas kā atsevišķu un kopīgu sajūtu virknējums. Tā ir atteikšanās no fiziskās saiknes manifestācijas un uzdrīkstēšanās noticēt transcendentālai, emocionālai lietu piederībai.
“Lielajā dzintarā” skatāma neoekspresionisma gleznotāja gleznotāja Ivara Heinrihsona lielformāta gleznu sērija “Kods”. Tā tapusi kā daļa no izstādes projekta, kas 2018. gadā norisinājās Spānijas abstraktās mākslas muzejā Kuenkā. Ivara daiļradē mīt spāņu mākslai raksturīgais donkihotiskais gars un nojaušamas El Greko, Goijas un Tapiesa ietekmes. Vērienīgajos gleznojumos mākslinieks atklāj savas personības un iedvesmu kodu – zirgs kā šajos darbos dominējošais tēls ir intuitīvs un paša autora radīts alter ego, kura ekspresīvā izteiksme satur ikvienam piemītošu tieksmi romantizēt realitāti.
Viena no spilgtākajām un daudzpusīgākajām latviešu māksliniecēm Helēna Heinrihsone savukārt ģimenes izstādē prezentē savu darbu sēriju “Garām”. Tajā māksliniece fiksējusi mirkļus, kuru sižetu vieglā abstrakcija ļauj tos interpretēt ārkārtīgi intīmi un personiski. Izmantojot pašas radīto tēlu sistēmu, Helēna novēro un attīsta dažādas ikdienas situācijas, par satura kodolu izmantojot spilgtu krāsu simboliku: “Ar krāsu laukumiem un nosacītām cilvēku figūrām risinu jūtu attiecību tēmu – satuvināšanās un attālināšanās vienam no otra, paslīdēšana garām, satikšanās vai vispār – nesatikšanās. Mīlestība, vienaldzība, naids.”
Izstādē skatāmo kostīmu mākslinieces un scenogrāfes Annas Heinrihsones darbu sēriju “Mans miers ir beigts” (nosaukums aizgūts no Aspazijas dzejoļu krājuma “Mans miers ir beigts”) veido lielizmēra ogles zīmējumi, telpiski objekti un gleznas. Sērija stāsta par patiesu pārdzīvojumu, kurš acumirklī spēj kļūt arī par pievilkšanās punktu. Māksliniece šo spēka iegūšanas veidu salīdzina ar reliģisku avotu vai intīmu pielūgsmes objektu, pie kura nemitīgi atgriezties domās.
