Viduslaiku Nīderlandes gleznotāja Hieronīma Bosa darbi izstādē “Alegorijas. Slepenās zīmes” tiek projicēti uz izstāžu zāles sienām un grīdas, radot sirreāli mistisku atmosfēru.
“Ideja par multimediālām izstādēm man ienāca prātā, kad biju Spānijā, kur Hieronīma Bosa izstādē mani izbrīnīja interesantais animētais gleznu pasniegšanas veids. Nolēmu, ka vēlos ko līdzīgu izveidot mūsu pilsētā,” stāsta “Digital Art House” dibinātājs Romāns Morozovs. “Man ir svarīgi, lai jaunatne uzzinātu par ievērojamu mākslinieku, klasiķu darbiem. Pirmā izstāde bija no “Monē līdz Kandinskim”, daudzi mani centās atrunāt, ka cilvēki nesapratīs un dīvaini uztvers, jo gleznām jāstāv muzejos. Bet šis formāts man ir tuvs, jo esmu “kinošņiks”. Domāju, ka cilvēki pieņems, īpaši jaunā paaudze.”
Šī ir jau piektā multimediālā izstāde, ko rīko “Digital Art House”. Pirmo – “No Monē līdz Kandinskim” apmeklēja vairāk nekā 72 000 skatītāju, tai sekoja Mikelandželo, van Goga, Gustava Klimta vizuālā pasaule mūsdienu tehnoloģijās.
Kā izstāžu veidotāji izraugās tēmas no mākslas vēstures? “Digital Art House” vadītāja Solvita Juhņēviča skaidro: “Mēs vienkārši skatāmies, kas ieinteresē mūs pašus. Tad skatāmies, vai tas atbilst mūsdienām, vai tas būtu interesanti arī visiem pārējiem.” Par jauno izstādi Juhņēviča stāsta:
“Neskatoties uz to, ka tas ir tik sens mākslinieks, viņš tik ļoti sasaistās ar mūsdienām par visu to cilvēka grēcīgumu, par to, ka jebkurš cilvēks sastāv no visa tā gaišā un tumšā, ka tā ir tāda iedziļināšanās cilvēka būtībā.”
Ģimenes uzņēmumam ar investoru un radošās komandas atbalstu izdevies atdzīvināt Hieronīma Bosa pazīstamāko darbu – triptihu “Pasaulīgo baudu dārzs”. Tas ir pārbagāts ar simboliem, sirreāliem tēliem un grotesku, atainojot paradīzi, cilvēces kaislības un elli.
“Pirms šīs lielās animētās izstādes sapratām, ka mākslinieks Boss ir tik sarežģīts un pat nesaprotams, un daudzi pat nezina, kas ir Hieronīms Boss, tāpēc nolēmām uztaisīt sešu minūšu dokumentālo filmu, kurā tiek stāstīts, ko viņš iešifrējis gleznās,” atklāj Romāns Morozovs.
Daloties pārdomās par mākslas izrādīšanas multimediālo attīstību, Latvijas Mākslas akadēmijas prorektoru Andris Vītoliņš atzīmē: “Nupat pirms diviem gadiem, kad Helsinkos atvērās mākslas muzejs “Amos Rex”, tad somi izveidoja šādu izstādi un bija pārsteigti, ka trīskāršojās viņu prognozes par apmeklētāju kvantumu, ka cilvēkiem uz plašu auditoriju tas strādā ļoti spēcīgi.”
“Vēl jau ir plus tas, ka, lai saprastu klasiskākus mākslas darbus, ir jābūt priekšzināšanām, plus tas, ka cilvēks, kurš neko nezina, nonāk brīnumu pasaulē,” turpina Vītoliņš.
“Interesanti arī tās nākotnes prognozes, šis vēl ir tikai pirmais solis, noteikti parādīsies drīzumā hologrāfiskās iespējas un arī mijiedarbība ar šiem attēliem.
Nākamais moments būs, ka mēs varēsim ar kādu no šiem viduslaiku tēliem jau sākt sarunāties vai viņi pretī reaģēs uz mūsu kustībām."
Multimediālā izstāde “Alegorijas. Slepenās zīmes” apmeklētājiem durvis vērs sestdien, 12. septembrī.
