Latvijas valsts simtgades programmas izstāde, kas jau guvusi plašu publikas atzinību, Ņujorkā “James Gallery” skatāma līdz 15. februārim.
“Priecēja, ka izstāde tika uzņemta ar lielu atsaucību, jo ar augstvērtīgu kultūras piedāvājumu izlutināto Ņujorkas publiku nebūt nav tik viegli ieinteresēt.
Pozitīvu rezonansi raisīja ne tikai izstādītie mākslas darbi un vēsturiskie materiāli, bet arī veids, kādā mēs tiecamies pārrakstīt vēsturi, aplūkojot Latvijas mākslinieku trimdas un emigrācijas stāstus plašākā mākslas vēstures un migrācijas procesu kontekstā. Bēgļu modernisms, šķiet, šīs izstādes iespaidā varētu attīstīties par terminu, kas atsedz mazāk zināmās vēstures lappuses un palīdz veidot daudz iekļaujošāku un mūsdienu pasaules skatījumam atbilstošāku naratīvu – vēstures lasījumu. Iepazīstoties ar MOMA jauno kolekcijas ekspozīciju, kurā arī vērojamas vēstures pārrakstīšanas tendences, jāatzīst, ka mūsu izstāde tapusi īstajā laikā un ka mums izdevies Latvijas mākslas un vēstures norises iekļaut starptautiskā kontekstā,” izstādes atklāšanā sacīja Latvijas Laikmetīgās mākslas centra direktore Solvita Krese.
“Kāda izstādes apmeklētāja man teica, ka tagad redz moderno mākslu un emigrāciju citādi. Viņa sacīja, ka pētījumu mērķis ir paplašināt zināšanas, un viņa ir pārliecināta, ka šai izstādei tas ir izdevies. Šis sadarbības projekts apvieno mākslinieku un pētnieku skatījumus, lai radītu jaunas zināšanas par Latvijas moderno mākslu, īpaši par emigrācijas māksliniekiem Ņujorkā, kā arī pētītu, kā trimda modernās mākslas vēsturi ir veidojusi starptautiskā mērogā,” komentēja viena no izstādes kuratorēm Katrīna Karla (Katherine Carl) no “James Gallery”.
KONTEKSTS:
Cikla “Pārnēsājamās ainavas” noslēdzošās izstādes centrā ir latviešu trimdas mākslinieku un literātu grupa “Elles ķēķis”, kuras dažādās radošās izpausmes tās aktivitātes posmā no 1950. līdz 1970. gadiem atsedz paralēlu lappusi Latvijas mākslas un kultūras vēsturē, kad Otrā pasaules kara notikumu iespaidā tūkstošiem cilvēku devās bēgļu gaitās. Izstāde arī plašākā kontekstā pievēršas māksliniekiem un radošajam fenomenam, kas veidojies migrācijas iespaidā, priekšplānā izvirzot mazzināmāku stāstu tīklojumu. Izstādē apskatīti virzieni un individuāli mākslinieki, kas balstījuši, kā arī dažādojuši un izaicinājuši kopīgo mākslas vēstures naratīvu. Paralēli vēsturiskajiem stāstiem, kas atklāsies dažādos arhīvu materiālos, mākslas darbos un artefaktos, izstādē piedalās arī mūsdienu mākslinieki, kuri savos darbos pievēršas migrācijas tēmai vai ar savām interpretācijām papildina kādu no izstādes naratīviem. Uzsverot dažādības nozīmi, atšķirīgos modernismus un mazāk zināmus strāvojumus, izstāde uzsver, ka gan pagātnes, gan mūsdienu norises ir dzīvs process, ko nemitīgi veidojam un pilnveidojam. Izstāde un tās publiskā programma pārskata mākslinieciskās un politiskās izteiksmes migrācijas mākslā, atklājot daudzveidīgos naratīvus gan nesenā pagātnē, gan mūsdienās.
Izstādes mākslinieki: Daina Dagnija, Jonija Fains (Yonia Fain), Jevgeņijs Fiks (Yevgeniy Fix), grupa “Elles ķēķis”, Rolands Kaņeps, Boriss Lurijs (Boris Lurie), Džūdija Bluma-Redija (Judy Blum Reddy), Vladimirs Svetlovs & Aleksandrs Zapoļs (Orbita), Viktors Timofejevs, Sigurds Vīdzirkste, Artūrs Virtmanis. Kuratori: Katrīna Karla (Katherine Carl), Solvita Krese, Inga Lāce un Andra Silapētere.