"Survival Kit 13" ir mūsdienu mākslas festivāls – izstāde un pasākumi.
"Survival Kit" nozīmē "izdzīvošanas komplekts".
Šī izstāde notiek katru gadu septembrī Rīgā, Latvijā.
Izstāde notiek vienu mēnesi kādā tukšā ēkā Rīgā.
"Survival Kit 13" šogad notiek no 3.septembra līdz 16.oktobrim.
Šī gada festivāls notiek bijušajā Rīgas Biržas bankas ēkā, kas atrodas Doma laukumā, Pils ielā 23.
Festivāla nosaukums ir "Putniņu vajag noķert."

Šo mākslas festivālu Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs veido kopā ar starptautisku komandu.
Festivālā piedalās trīsdesmit četri mākslinieki no dažādām pasaules valstīm, arī no Latvijas.
Šī gada festivālā mākslinieki savos darbos stāsta par brīvību.
"Survival Kit 13" piedāvā arī plašu pasākumu programmu.
Programmas nosaukums ir "The Hearing Voices Cafe".
Latviski tā ir kafejnīca, kur sadzirdēt vienam otru.
Šo ideju un kustību aizsāka Spānijas māksliniece un skolotāja Dora Garsija.

Mums ir svarīgi, ka izstāde ir pieejama ikvienam, tādēļ esam sagatavojuši:

Mēs redzam pieejamību kā mācīšanās procesu, tāpēc būsim priecīgi par jūsu ieteikumiem, kā savus pasākumus varam padarīt vēl pieejamākus ikvienam apmeklētājam.

Pēdējā desmitgadē pasaules politikā daudz runā par vārda brīvību un autoritārismu.
Autoritāri režīmi var būt dažādi, bet tos vieno valsts varas nerēķināšanās ar sabiedrību.
Šī aktualitāte saistās ar festivāla ideju – izdzīvošanu.
Šobrīd visu pasauli ir mainījis karš Ukrainā.
Vai šādā krīzes brīdī māksla ir svarīga?
Daudzi par to šaubās.
Taču iepriekšējo karu pieredze rāda – māksla ir svarīga vienmēr.

Izstāde "Putniņu vajag noķert" ir par Padomju Savienības kultūras ietekmi uz Latvijas mākslu.
Izstāde atklāj, kā ar mākslu var pretoties autoritārismam un vajāšanai.

Izstādes nosaukumā izmantota latviešu dzejnieka Ojāra Vācieša dzejoļa rinda.
Sabiedrība pazina un mīlēja dzejnieku par viņa talantu un drosmi.
Dzejnieks kritizēja padomju režīmu.
Septiņdesmito gadu beigās Ojārs Vācietis uzrakstīja dzejoli "Putniņu vajag noķert".
Kas mums draud, ja ļausim putniņam brīvi dziedāt, izdēt olas un turpināt būt?
Tā tika apklusināti padomju varas pretinieki.
Dzejolis nav zaudējis savu aktualitāti arī mūsdienās.

Festivāls "Survival Kit 13" šogad notiek Vecrīgas laukumā, kas saistīts ar latviešu tautai svarīgiem notikumiem.
Tie bija gājieni un demonstrācijas, ko vēlāk nosauca par "Dziesmoto revolūciju".
Festivāla darbos jūtama reakcija pret vajāšanu, autoritārismu.

Mēs ceram, ka festivāla skaņu partitūra izplūdīs publiskajā telpā, atbalsosies Rīgas ielās un vēl tālāk.
Mazajam putniņam ir jālido brīvībā.

Laikmetīgās mākslas izstādes nosaukums ir "Putniņu vajag noķert".
Izstāde notiek Rīgā, Doma laukumā, Pils ielā 23, Rīgas Biržas bankas ēkā.
Šajā ēkā jau ilgu laiku nekas nenotiek.
Izstādi rīko Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs, un tā turpina "Survival Kit" festivāla tradīciju.
Festivāls šogad notiek jau trīspadsmito reizi.
Katru gadu festivāls notiek citā vietā.
Izstādē var redzēt vairāk nekā 30 mākslinieku darbus.
Par daļu no šiem darbiem publicējam aprakstus vieglāk lasāmā valodā.

Izstādē var aplūkot vairākas Valda Villeruša grafikas – kokgrebumus.
Kokgrebums ir iespiedtehnika, ko izmanto ilustrācijām.
Valdis Villerušs šos kokgrebumus veidoja kā ilustrācijas latviešu dzejnieka Ojāra Vācieša dzejoļu grāmatai "Zeme", kas iznāca 1979. gadā.
Zeme Ojāra Vācieša dzejā bija svarīga tēma.
Zeme ir visa pamats.
Dzejnieks aicināja izpētīt zemi, uz tās būs jādzīvo.

Valda Villeruša grafika – kokgrebums bija arī uz grāmatas "Zeme" vāka.
Villeruša vāka grafikā redzami divi loki – viens gar pamali, otrs gar debesmalu.
Asās smailes grafikā norāda uz dzejnieka durstīgajām, kritiskajām atziņām.

Valdis Villerušs ir latviešu grafiķis, Latvijas Mākslas akadēmijas profesors un daudzu grāmatu ilustrators.
Viņš pētīja arī Latvijas grafikas un grāmatu mākslas vēsturi.
(Apraksta autore: LLMC mākslas mediatore Karina Bočkis)

Viens no izstādes iespaidīgākajiem darbiem ir Semija Baloži "Vara krustu stāsti".
Autors dzimis Kongo Demokrātiskajā Republikā.
Semijs Baloži pēta savas valsts vēsturi un fotografē.

Kongo ilgu laiku bija Beļģijas kolonija.
Tas nozīmē, ka Kongo iedzīvotāji ļoti lielā mērā bija atkarīgi no beļģu noteikumiem.
Izstādē redzam lielu bērnu kora fotogrāfiju.
Tie ir dziedoši tumšādaini zēni.
Lai gan bērni dzied, viņu sejas neizskatās laimīgas.
Viņu gaišajiem tērpiem piestiprināti vara krusti.
Blakus vitrīnā apskatāmi nelieli vara krustiņi.
Senāk Kongo šos krustiņus izmantoja naudas vietā, jo varš bija vērtīgāks par zeltu.
Izstādē varam noskatīties videofilmu par vara iegūšanu un apstrādi.

Izstādes darbs mums stāsta par grūto dzīvi kolonizētās valstīs.
Cilvēki būtu priecīgāki neatkarīgā valstī, kurā būtu svarīga cilvēku labklājība un izaugsme.
Tādēļ cilvēkiem jācīnās par savu valstu brīvību un neatkarību.
(Apraksta autore: LLMC mākslas mediatore Ilze Ezerniece)

Laikmetīgās mākslas festivālā "Survival Kit" Rīgā var aplūkot darbus, kuru veidošanu aizsākusi mākslas grupa "Sadiedz".
Šo grupu izveidoja baltkrievu māksliniece Rufina Bazlova un moldāvu mākslas pasākumu organizatore Sofija Točara.
Viņām abām ir svarīgi risināt sociālas un politiskas problēmas.
Pēc abu sieviešu domām izšūšana palīdz veidot sarunu ar cilvēkiem un pretoties netaisnībai, tāpēc viņas izmanto izšūšanas tehniku.
Šobrīd Baltkrievijā vairāk nekā tūkstoš cilvēku ieslodzīti cietumos, jo viņi neatbalsta valsts politisko režīmu.
Mākslas grupas "Sadiedz" izšuvumi attēlo netaisnīgi notiesātos cilvēkus.
Ieslodzīto cilvēku portreti izšūti ar sarkaniem diegiem uz balta fona.
Sarkana un balta ir Baltkrievijas vēsturiskā karoga krāsas. Šo karogu pirms daudziem gadiem nelikumīgi nomainīja valsts prezidents.
Izšuvumu instrukcijas un informāciju par ieslodzīto atbalstīšanu var atrast interneta vietnē framedinbelarus.net.
No visiem izšūtajiem portretiem mākslas grupas "Sadiedz" pārstāves izveidos segu, lai uzsvērtu brīvības augsto vērtību.
(Apraksta autore: LLMC mākslas mediatore Mariona Baltkalne)

Videodarbā parādīts senākais atrastais literārais eposs.
Tas ir sarakstīts ķīļu rakstā pirms 5000 gadiem.
Eposs stāsta par Divupes valdnieku Gilgamešu.

Mākslinieks Antons Vidokle savos darbos runā par aktuālām tēmām.
Tām viņš piesaista kādu senu stāstu.

Šī darba galvenā tēma ir aizliegtās valodas.
Kopš 1980. gada Turcijā nedrīkst runāt kurdu valodā ne publiski, ne mājās.
Taču kurdu valodā ir dzimtā valoda apmēram 35 miljoniem cilvēku.
Tie dzīvo Turcijas dienvidrietumos, Irānā, Irākā un Sīrijā.

Tāpēc mākslinieka darbs ir kurdu valodā ar titriem angļu valodā.
Turklāt visus varoņus attēlo kurdu aktrises.
Viņas iejūtas arī eposa galveno varoņu vīriešu tēlos.
Tas ļauj domāt par sievietes un mātes īpašo lomu dzimtās valodas saglabāšanā.

Filma ir uzņemta pagājušā gada vasarā pie Tigras upes.
Tieši tur pirms 5 tūkstošiem gadu radās eposs par Gilgamešu.

Videodarbs ļauj iejusties Tuvajos Austrumos dažādos laikos un vietās.
Filmā parādīti senā eposa notikumi un tuksnešaini dabas skati Tigras upes krastos.
(Apraksta autore: LLMC mākslas mediatore Aija Kaula)

Māksliniece Sabīne Šnē ir dzimusi Latvijā, dzīvo un strādā Rīgā.
Viņa ir beigusi Latvijas Mākslas akadēmiju.
Sabīne Šnē ir piedalījusies vairākās izstādēs Rīgā un ārvalstīs.
Viņa ir daudzpusīga māksliniece.

Māksliniecei ir ļoti tuva pašreizējā problēma – kā jūtas Zeme, kad tai nodara pāri cilvēki.
Viņas izstādītais darbs veltīts apkārtējai videi.
Viņas darbā ir 3 daļas.

Pirmā daļa veidota kā liela kārba.
Kārbas dibenā Sabīne Šnē attēlo salīkušu Zemi cilvēka izskatā.
Zeme cieš no cilvēku pāridarījumiem.
Tomēr Zeme cenšas pretoties.
To māksliniece parāda ar asu plastikātu, kas duras cauri kārbai.

Otrā daļa veidota kā milzīgs rāmis, kur iekarināts apgleznots audekls.
Tajā Sabīne Šnē attēlo Zemi jau citādu.
Tā vairs nav Zemes māte, bet ir kiborgs.
Kiborgā apvienojas cilvēciskais ar mehānisko.

Trešā daļa veidota kā divi video ekrāni.
Vienā no tiem rāda nepārtrauktu Zemes viļņošanos.
Otrajā ekrānā var lasīt tekstu.
Tas stāsta par cilvēku nodarīto postu apkārtējai videi padomju laikā.

Mūsdienās šāds darbs ir ļoti nozīmīgs.
Cilvēku pāridarījumi Zemei izraisa krīzi un lielas dabas katastrofas.
Tas var iznīcināt cilvēci un Zemi.
(Apraksta autore: LLMC mākslas mediatore Gunta Plūksne)

Darba autors Kristaps Epners ir dzimis Rīgā un studējis Latvijas Mākslas akadēmijā.

Videodarbu "Maslova" mākslinieks veidoja "Survival Kit 13" festivālam.
Darba pirmajā daļā var redzēt senu koka lūgšanu namu.
Šis lūgšanu nams atrodas Latgalē, Maslovā.
Otrajā video daļā var dzirdēt vecticībnieces balsi, kura skaita lūgšanu.

Telpā netālu no video darba atrodas graudu kaudze un fotogrāfijas.
Labība bija svarīga vecticībnieku ikdienā.

Savā videodarbā mākslinieks runā par vecticībniekiem, kas saglabāja savu reliģiju un garīgo spēku.
(Apraksta autore: LLMC mākslas mediatore Lana Zujeva)

Marinas Napruškinas darbs atrodas pie sienas gaišā telpā.
Darbu veido teksts, fotogrāfijas un plakāti.

Marina Napruškina ir politiska māksliniece un aktīvi atbalsta demokrātiju Baltkrievijā.
Marina neatbalsta Baltkrievijas prezidentu un vardarbību.
Baltkrievijā notika protesti pret valdību un prezidentu Lukašenko.
Miermīlīgos protestus apspieda policija.
Protestos piedalījās daudz sieviešu.
Tāpēc Marinas Napruškinas darbu sauc "Es gribu prezidenti".

Savā darbā māksliniece raksturo, kādu prezidentu vēlētos.
Marina Napruškina vēlētos prezidenti, kas ir mājsaimniece, skolotāja, medmāsa, vecmāte.
Sieviete, kas mīl sievieti.
Prezidente, kas velk svārkus, bikses, uzvalku.
Māksliniece vēlas prezidenti, kas atklāti runā par grūtībām.
Prezidenti, kurai nepatīk vardarbība.
Marina Napruškina vēlas prezidenti, kas rūpējas par vājajiem un atstumtajiem cilvēkiem.

Kādu prezidentu vēlētos jūs?
(Apraksta autore: LLMC mākslas mediatore Ieva Marija Rūme)