Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

Būvnieki pret Kultūras ministriju

Leļļu mākslas festivāls

Festivālā meklē mijiedarbību starp leļļu un laikmetīgo mākslu

Mākslinieces Ināras Liepas izauklētā ideja par nopietnu Eiropas profesionālās leļļu mākslas festivālu Rīgā tā sestajā pastāvēšanas gadā uzņem jaunu virzienu – meklējot mijiedarbību starp profesionālo leļļu mākslu un laikmetīgo mākslu.

Šogad sācies jauns posms festivāla attīstībā, atkāpjoties no tradicionālā leļļu mākslas izstāžu formāta, bet meklējot kopsakarības ar citām mākslas nozarēm. Līdz 8. septembrim Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā aplūkojama festivāla izstāde “Paradīzes putnu dārzs”.

“Tā ir šī gadsimta māksla, un lellēs - ir antikvārās lelles, ir vēsturiskās -, bet tas, ko redzat mūsu izstādēs, tās ir 21. gadsimta mākslas darbi, kuros ļoti bieži mākslinieki ievij iekšā dažādu nozaru tehnikas. Koks apvienojumā ar audumu, tekstils apvienojumā ar stiklu. Tieši tā ir mijiedarbība, ko gribu uzsvērt, kā var apvienot vienā lellē, kaut gan tas nav pareizais vārds, - figurālā skulptūrā citu mākslas nozaru pieskārienu, lai var teikt, ka tā ir tiešām laikmetīgā māksla, 21. gadsimta profesionālā leļļu māksla,” stāsta Liepa.

Profesionālās leļļu mākslas augstākos sasniegumus rāda ekspozīcija no Krievijas, unikāli roku darbi, kurus mākslinieces veido no sākuma līdz beigām, sākot no idejas un formas atliešanas, līdz vissmalkāko apģērba detaļu izveidei un izšuvumiem.

Leļļu māksliniece Saša Hudjakova stāsta par izstādes tēmu un saviem darbiem: “Paradīzes putni, man likās, ka sievietes tieši 20. gadsimta divdesmitajos gados bija līdzīgas tiem, tāds neiespējamā skaistuma izzūdošs veidols.

Kā rodas tēli, mēs paši nezinām - reizēm no kādas frāzes vai mūzikas, vai mežģīņu gabaliņa, cilvēku attiecībām, negaisa mākonis pārgāja un dzima tēls. Tas ir brīnums!

Profesionālie leļļu mākslinieki taisa no sākuma līdz galam visu, process ir darbietilpīgs, jo jābūt gan tēlniekam, formatētājam, šuvējam, kurpniekam, parūku meistaram, tērpu māksliniekam un scenogrāfam.

Jo mākslinieciskā lelle ir unikāla ar to, ka tā sevī ietver teātri. Jo pat nekustīga lelle nes spēles dabu.”

Leļļu māksliniece Svetlana Rumjaneca stāsta: “Man ļoti patīk strādāt ar krellēm un akmeņiem, tāpēc savos darbos tos izmantoju kā mozaīku, pēc izglītības esmu teātra māksliniece, bet kādā brīdī teātrī pietrūka radošo iespēju un es pilnībā sāku nodoties leļļu mākslai. Leļļu māksla ir jauns mākslas veids, un mēs nodarbojamies ar tā attīstību, organizējam izstādes. Mums pat mākslinieku savienībā ir īpaša nodaļa, ko vadu.”

“Man vienmēr lellēm ir stāsts, šajos darbos tas saistīts ar Mocartu, kurš bērnībā bija eņģelis. Viņš klausījās putnu dziesmas burvju dārzā, dejoja pie mūzu radītām skaņām un, kad izauga, atcerējās visu, kas noticis bērnībā.

Tāda kompozīcija izveidojās – Mocarts liels un maziņš, un mūza, kas viņu iedvesmoja komponēt," savus darbus apraksta leļļu māksliniece Inga Ivaščenko. "Esmu guvusi milzīgu pieredzi, strādājot teātri un televīzijā, tagad to visu apvienoju leļļu mākslā. Gūstu gandarījumu no šī grūtā darba, tas ir kā meditācija - citi brauc uz Tibetu, es sēžu darbnīcā un ar lielu prieku izgriežu vismazākās detaļas.” 

Papildus unikālajiem Leļļu mākslas darbiem izstādē plaši pārstāvēti Latvijas profesionālie mākslinieki: tostarp tekstilmākslas leģenda - Edīte Pauls-Vīgnere, Dzintra Vilks, Pēteris Sidars, Anda Poikāne. Kinētiskos, izstādē grozāmos darbus veidojis Modris Svilāns, savukārt tēlnieka Jāņa Straupes koka putni izvēlēti par festivāla simboliem. Beidzot kā dalībniece savu veikumu rāda arī pati festivāla idejas autore Ināra Liepa.

Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā leļļu mākslas festivāla laikā, kas ilgs līdz 8. novembrim, skatītāji var piedalīties arī labāko floristu darbu balsojumā.

Māksla
Kultūra
Jaunākie
Interesanti