Izstādē arhīvs tiks skatīts kā tuvplānā, tā arī plašākā kontekstā. Arhīva tuvplāns aplūkos un interpretēs atsevišķus tā elementus - dokumentētās izstādes, notikumus un personības. Arhīvā atrodamās liecības kļūs par pamatu stāstu veidošanai, atklājot jaunas sakarības starp nesenās pagātnes notikumiem un izjaucot arhīva mapēs valdošo kārtību. Centrāli izstādes kontekstā būs pēcpadomju un postkoloniālā jēdzieni kā nozīmīgi mūsdienu situācijas sapratnes rīki gan vietējā, gan globālā mērogā.
Izstādē aicināti piedalīties latviešu un ārvalstu mākslinieki - Babak Afrassiabi un Nasrin Tabatabai, Alberto Baraya, Jānis Borgs un Laura Feldberga, Ivars Drulle, Aiga Dzalbe un Kristaps Epners, Maryam Jafri, Viktorija Eksta, Inga Erdmane, Kristaps Grundšteins un Līga Lindenbauma, Žilvinas Landzbergas, Taus Makhacheva, Haralds Matulis un Ieva Saulīte, Agnieszka Polska, Laura Prikule, Mammu un Passi Rauhala, Tanel Rander, Traģisko pētījumu centrs (Kaspars Groševs, Ainārs Kamoliņš, Daiga Kažociņa), Raden Saleh un Jevgeni Zolotko.
Izstādi papildinās izglītības programma “Lielā lupa”, kas veidota izmantojot LLMC arhīvā atrodamās liecības par Latvijas laikmetīgās mākslas norisēm. Tās mērķis ir interesantā veidā iepazīstināt bērnus un jauniešus gan ar laikmetīgās mākslas valodu, gan ar Latvijas mākslas un kultūras vēsturi.
5.februārī notiks mākslinieka Ehsan Fardjadniya prezentācija "Neredzamā vēsture”, kas balstīta uz Nīderlandes televīzijas arhīva materiāliem par imigrācijas politiku Nīderlandē 60. un 70.gados. Savukārt 23.martā risināsies simpozijs ar lekcijām un diskusijām, kas aplūkos arhīva potenciālu kultūras, zināšanu uzkrāšanas un vēstures interpretācijas procesā. Simpozija dalībnieki piedāvās atšķirīgus skatījumus, kas balstīti laikmetīgās mākslas un izstāžu arhīvu veidošanā un pētniecībā.
LLMC arhīvā tiek uzkrāta un papildināta informācija par Latvijas laikmetīgās mākslas procesiem sākot ar 20.gadsimta 60.gadiem līdz mūsdienām.
