Skulptūra nonāca Padomju Savienībā 1946.gadā, un tika nepareizi inventarizēta kā XVII gadsimta franču skulptūra.
Kā norādīts Ermitāžas mājas lapā, skulptūra daudzus gadus atradusies muzeja speciālajā fondā, un pavisam nesen radusies iespēja to izpētīt un identificēt.
„Victoria de Calvatone” tiek uzskatīta par Romas impērijas laika šedevru. Saskaņā uzrakstu uz lodes (uz kuras stāv Viktorijas skulptūra) „CIL V 4089: VICTORIAE AUG / ANTONINI ET VERI / MARCUS SATRIUS MAIOR", skulptūra varētu būt tapusi Romas imperatora Marka Aurēlija un Lūcija Vēra laikā, t.i. m.ē. otrajā gadsimtā.
Četras 170 centimetrus augstās bronzas skulptūras daļas – torsu, galvu, labo roku un lodi – atrada 1836.gadā netālu no Kalvatones Itālijā, bet 1837.gadā par atradumu publicēts pirmais materiāls.
1841.gadā skulptūru Berlīnes Karaliskā muzeja kolekcijai iegādājās Gustavs Fridrihs Vāgens. Skulpūru restaurēja un papildināja ar trūkstošajām daļām.
Pēc Otrā pasaules kara skulptūra pazuda. Pēdējās dokumentētās ziņas – skulptūru no Berlīnes izveda krievu trofeju brigādes.
Šobrīd vācu un krievu speciālisti turpina kopīgi pētīt atradumu. Kā norāda Ermitāžas direktors Mihails Piotrovskis, Ermitāža un vācu muzeji ir izstrādājuši labu zinātniskās sadarbības recepti, tajā skaitā arī delikātās sfērās. Zinātniskais darbs tiek veikts noteiktos pētnieciskajos projektos, ieskaitot Viktorijas Kalvatones projektu.
