„Zvejnieka dēls”, „Kapteiņa Enriko pulkstenis”, „Pie bagātās kundzes”, „Vella kalpi” - šo un vēl citu tautā mīlētu latviešu kinofilmu veidošanā piedalījies scenogrāfs Laimdonis Grasmanis. Savas gleznošanas prasmes viņš kaldinājis Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolā, Latvijas Mākslas akadēmijā, kā arī strādājot teātrī un Kinostudijā.
„Viņš bija traks uz mālēšanu. Allaž šķendējās, ka darbs teātrī un Kinostudija viņam atņem laiku mālēšanai. Viņš vienmēr teica – mālēšana,” par Laimdoņa Grasmaņa aizraušanos ar gleznošanu stāsta viņa meita Ilze Būmane-Grasmane.
Gleznotāja, kino un teātra scenogrāfa Laimdoņa Grasmaņa biogrāfiju meita aprakstījusi arī iepriekšējā grāmatā „Dzīve”, kas veltīta tēva 80 gadu jubilejai. Simtgadei veltītā grāmata „Elefantību meistars”, kuras koncepcijas autore ir Ingrīda Burāne, redzamas skices un fotogrāfijas no teātra izrādēm un kino filmām.
Ne vienu vien tā laika aktieri jaunā paaudze vairs nepazīst, uzsver grāmatas autore:
„Fotogrāfijas, sākot no 1957. gada filmas „Zvejnieka dēls”. Par šo laikmetu mākslā stāsta Džemma Skulme, Jānis Streičs, Gunārs Balodis, Miks Zvirbulis un daudzi citi.”
Grāmatā „Elefantību meistars” šķetināta arī Laimdoņa Grasmaņa saikne ar Liepāju, kur viņš pavadījis bērnību. Nejauši izdevies atklāt jaunus faktus, par ko var lasīt grāmatā. Jāuzsver, ka pirmo darba pieredzi viņš guvis Liepājas operas teātrī. Tieši Liepājai ir saistība ar pašu grāmatas nosaukumu „Elefantību meistars.”
„Es ne no viena tēva drauga, ne no kāda mākslinieka ne tagad, ne agrāk tādu vārdu nebiju dzirdējusi. Viņš visu veikli un ātri darīji, ļoti virtuozi. Apzīmējums, vārds ''elefantība'' nāk no Liepājas teātra. Šis vārds piederīgs Liepājai,” atceras gleznotāja meita.
Laimdonis Grasmanis savas dzīve laikā gleznojis gan ainavas, gan aktieru portretus. Šoreiz jubilejas izstādē Liepājas muzejā redzami tieši portreti, vairāk stāsta muzeja pārstāve Astra Dzērve:
''Izstādē būs apskatāmi viņa radītie lielformāta aktieru portreti – izstādīto darbu vidū arī liepājnieku Voldemāra Zandberga, Nikolaja Mūrnieka, Antas Klints, kā arī Jāņa Streiča, Ēvalda Valtera, Kārļa Sebra, Elzas Radziņas, Valentīna Skulmes, Jāņa Oša un citu Latvijas teātra un kino lielmeistaru portreti. ''
Izstādē skatāmi arī Laimdoņa Grasmaņa pašportreti. Ar viņa ģimeni un grāmatas autori ikviens varēs satikties izstādes atklāšanā Liepājas muzejā. Izstāde „Laimdonis Grasmanis un viņa laika biedri” būs skatāma līdz pat 8. maijam. 12. maijā ir gleznotāja, teātra un kino scenogrāfa Laimdoņa Grasmaņa 100. jubilejas diena.
