Jānis Veiss ir jūrmalnieks, ar Jūrmalu saistās visi viņa 88 dzīves gadi. Likumsakarīgi, ka tāpēc arī darbos ir jūra visdažādākajās noskaņās un diennakts stundās, Pumpuru mežs dažādos gadalaikos, Lielupes pļavas, arī paša dārzs un tajā izaudzētie ziedi.
Mākslinieks galvenokārt glezno dabā, jo tā konkrēto noskaņu var daudz pārliecinošāk fiksēt, un vēlme ķerties pie krāsām viņam rodas impulsīvi un spontāni. "Es vairāk ar iedvesmu, es tā sistemātiski katru dienu nestrādāju. Ja man ir garastāvoklis un ja dabā ir viss, kas vajadzīgs, tad es gleznoju. Man ir tieksme uz zināmu ekspresiju, uz ekspresionismu, uz krāsu un līniju pārspīlēšanu, lai panāktu lielāku izteiksmību," stāsta Jānis Veiss.
Jāņa Veisa gleznās neieraudzīsim latviešu glezniecībai raksturīgos pastelīgos toņus, Latvijas daba tajās tēlota spilgta, krāsās ļoti sulīga un teju vienmēr saules gaismas piepildīta.
Reiz kādas izteikti ekspresīvas zaļās krāsas dēļ mākslinieks pat zaudējis gleznas pircēju. Pumpuru meža ainava 90.gados bijusi eksponēta izstāžu zālē "Latvija", to iekārojusi kāda mākslas cienītāja, tikai ar vienu noteikumu. "Viņa man lūdza, lai es to zaļo noņemu nost, bet es sapratu, ka tad, kad es to zaļo zālīti noņemšu nost, tad visa bilde sagrūs, jo tur viss balstās uz kontrastiem - šis zaļais pret dzelteno un oranžo un tumšajām priedēm. Bet tur, Jūrmalā, tā daba tāda tiešām ir, tur mežos ir zemākas vietas, kur ir zaļa, zaļa zāle. Es nepakļāvos šai vēlmei, jo domāju - nu kas gan ir nauda, te tā ir un te tās nav," saka Jānis Veiss.
Dažkārt savukārt māksliniekam pašam rodas vēlme savā darbā ko pārmainīt. Spilgts piemērs ir izstādē skatāmā klusā daba ar pudelēm un augļiem, glezna tapusi pirms vairāk nekā pusgadsimta, un pēkšņi pavisam nesen viņam radusies spontāna vēlme tajā izdarīt korekcijas.
"Redziet, tās ir pirmā Latvijas neatkarības laika pudeles, tās es uzgleznoju apmēram 17 gadu vecumā, kad mācījos Rozentāla mākslas vidusskolā. Bet ābolus un pārējos augļus es piegleznoju pagājušajā gadā. Man izlikās, ka tā klusā daba ir par tukšu, un tad es tos augļus saliku pēc 70 gadiem," atklāj mākslinieks.
Ziema un arī šis agrā pavasara laiks Jāni Veisam ir miera periods, bet viņš gaida, kad daba sāks atdzīvoties - jo īpaši jau ievu ziedēšanas laiku, kad atkal sajūsma par dabas skaistumu viņu rosinās ķerties pie krāsām. Darba process arī viņu pašu vienmēr spārno, un sniedz enerģiju.
"Tā kā man gadu ir diezgan daudz, varbūt tā glezniecība mani ir aizvadījusi kaut kādā citā pasaulē, un es par slimībām un nepatikšanām neesmu domājis. Vienkārši gleznošana ir devusi tādu iekšēju izturību un enerģiju," norāda Jānis Veiss.
Enerģiju un pozitīvu lādiņu no Jāņa Veisa gleznu ekspozīcijas gūs arī ikviens skatītājs, ir pārliecināta izstādes kuratore Ieva Smiļģe: "Veisa kungs ir ļoti gaišs cilvēks pēc savas būtības, un man liekas, ka to var ļoti labi redzēt arī izstāžu telpā, kur ienākot, uzreiz pārņem siltums un optimisms."
