Kultūra

Latvijas Nacionālā opera un balets jaunajā sezonā piedāvās piecus jauniestudējumus

Kultūra

Dzejas dienas: ceļojums ar dzejniekiem, dzejas lasījumi peldbaseinā un dzejas diskotēka

Sesto reizi notiks Eiropas profesionālās leļļu mākslas festivāls

Eiropas profesionālās leļļu mākslas festivāls ar tēmu «Paradīzes putnu dārzs»

Septembra sākumā jau par tradīciju var uzskatīt Eiropas profesionālās leļļu mākslas festivālu, kas ar lielu vērienu notiek Latvijas Dzelzceļa muzejā. Arī šonedēļ, nu jau sesto reizi, notiks daudzu skatītāju tik iemīļotais festivāls, vienkopus pulcējot vairāk nekā 60 mākslinieku darbus no astoņām valstīm. Visa centrā, kā allaž, būs leļļu māksla, bet šogad tā īpaši bagātīgi savīsies ar citu žanru mākslas darbiem – gleznām, grafikām, tēlniecību, tekstilmākslu, arī floristiku. Šī gada tēma ir – „Paradīzes putnu dārzs”.

Pirmo profesionālās leļļu mākslas festivālu Ināra Liepa sarīkoja 2014. gadā, tas izpelnījās milzu skatītāju atsaucību, un kopš tā laika festivāli notiek ik gadus. Leļļu mākslu Ināra Liepa tajos ļoti meistarīgi sapludina ar citu žanru mākslas darbiem, tā tas būs arī šoreiz. Bet visa pamats kā allaž būs lelles – ļoti izcili meistardarbi no Krievijas, Igaunijas un Latvijas vai, kā saka pati festivāla rīkotāja – augstākā pilotāža šajā jomā:

„Es tiešām meklēju visu, visu to labāko. Lai cilvēki, kas atnāk uz festivālu, lai viņi ierauga to pašu „spici”, un šogad atkal būs iespēja to redzēt”.

Vieni no interesantākajiem viesiem būs mākslinieku apvienība no Krievijas – „Dollart.ru”. Varēs novērtēt, piemēram, Aleksandras Hudjakovas lielās figurālās skulptūras, gan blakus viņai arī Ingas Ivaščenko trauslās, ļoti smalkās porcelāna lellītes.

„Inga Ivaščenko zināmā mērā pārstāv krievu mākslinieku avangardu, jo viņas darbi ir ārkārtīgi dekoratīvi, stilā ļoti tīri, smalki, filigrāni, tādi eiropeiski. Savukārt ļoti pamatīgu, klasisku leļļu mākslu pārstāv Aleksandra Hudjakova un Svetlana Rumjanceva. Šīs divas mākslinieces ir paraugs izciliem augsta līmeņa mākslas darbiem. It sevišķi Aleksandras skulptūras - viņai tās ir ļoti lielas un mākslinieciski ļoti spēcīgas,” stāsta Ināra Liepa.

Es to daru, jo vienkārši nevaru to nedarīt – tā par savu leļļu mākslinieces būtību saka pati Aleksandra Hudjakova sociālos tīklos publicētā Krievijas kultūras pārraidē.

Viņasprāt,

lelles cilvēkus valdzina ar to, ka viņas ir tādas kā mūsu matefiziskie dubultnieki. Viņas ļoti trāpīgi atspoguļo mūsu būtību, emocijas, pasaules uztveri.

Māksliniekam savukārt lelle ir ļoti pateicīgs veids, lai izpaustos atšķirīgi arī mūsdienu mākslā, saka Aleksandra Hudjakova:

„Lelle ir brīnišķīgs objekts tās radītājam, jo tā pieļauj to, kas citam māksliniekam mūsdienu mākslā ir aizliegts, proti, tā pieļauj sentimentalitāti un dvēseliskumu. Lelli šīs īpašības nepadara par nemodernu, jo tās vienkārši ir ļoti raksturīgas viņas pazīmes.”

Iespējams, šīs īpašības ir viens no iemesliem, kāpēc leļļu māksla patīk arī skatītājiem. Aleksandra Hudjakova stāsta, ka Krievijā kolekcionāru vidū esot arī ne viens vien skarba rakstura vīriešu kārtas pārstāvis:

„Tā ir kaut kāda bērnības sajūta, kas ne visiem cilvēkiem ar gadiem pazūd, paldies Dievam. Daudzi mūsu darbu kolekcionāri ir skarbas dabas vīrieši, kuri brauc ar Harley-Davidson [motocikliem] un medī lauvas, bet tai pašā laikā nekaunas par savu sentimentalitāti un kolekcionē lelles.”

Aleksandra Hudjakova būs tikai viena no ļoti plašā izstādē pārstāvētā leļļu mākslinieku loka, ko vēl papildinās daudzi citu žanru mākslinieki.

Šoreiz Ināras Liepas viens no galvenajiem mērķiem bijis – atklāt profesionālās leļļu mākslas un laikmetīgās mākslas kopsakarības un ciešo saikni:

„Es ar pilnīgi drošu sirdi varu apgalvot, ka leļļu māksla ir daļa no laikmetīgās mākslas. Es runāju par ļoti profesionāliem māksliniekiem, kuri to veido kā nopietnu mākslas darbu, un tajā ļoti bieži ir apvienotas vairākas mākslas nozares – gan tekstils, gan glezniecība, gan koks, gan daudzi citi materiāli. Tie savijas tādā vienā kopumā.

Katru gadu es priecājos, ka festivālā piedalās Pēteris Sidars, jo viņš ir ļoti avangardisks mākslinieks. Man ļoti interesanta liekas arī Elizabete Balčus, kas arī būs klāt ar savu ļoti neparasto performanci. Tāpat daudziem būs pārsteigums par šī gada festivāla vēstneša Jāņa Straupes darbu „Putni”.''

Ar Jāni Straupi festivāla laikā būs arī īpaša tikšanās, kur viņš pastāstīs, kā tapa viņa tēlniecības kompozīcija, ko veido četri lielformāta tēli, kas raksturo putna vai tiklab arī cilvēka dabu un būtību:

„Tas ir sarežģīts amatniecisks darbs, tur ir diezgan lieli virpojumi. Koka tehnoloģija ir tāda, ja tas ir biezs masā, tad tas sprēgā, tam iekšā ir spriegums. Man pašam bija interesenti izanalizēt ģeometriju, riņķa līnijas, lai to izveidotu kā čaulu ar tukšu vidu un savienotu. Lai tas nav pārāk smags, lai tas ir izturīgs un neplaisā un lai tas parāda to putniem raksturīgo iespaidu”.

Tēma „Paradīzes putnu dārzs” vīsies cauri visam festivālam, kurā kopumā būs pārstāvēti vairāk nekā 60 mākslinieku darbi no astoņām valstīm. Sestais Eiropas profesionālās leļļu mākslas festivāls sāksies ceturtdien, 5. septembrī, un risināsies līdz svētdienai.

Māksla
Kultūra
Jaunākie
Interesanti