Ienākot Briseles galerijā “Hangar H18”, uzreiz piesaista uzmanību četras spilgtas lielformāta gleznas, kas izkārtas pie pelēcīgā minimālismā ieturētās telpas pretējām sienām. To autors ir jaunais mākslinieks no Latvijas Klāvs Loris. Viņš saka, ka visus darbus vieno kāds stāsts:
''Stāsts ir tāds eksistenciāls - par cilvēkiem, par dzīvi un cik dzīve dažreiz liekas smaga kā akmens, jo tur apakšā ir guļošs cilvēks. Viņš ir veidots no granīta, tā kā dievība, un akmens viņam spiež virsū. Akmens ir domāts kā dzīve, kas bieži vien spiež un smacē. Un tad tālāk stāsts pāriet pie šīs krāsainās ainavas, jo tas cilvēks, kas guļ, viņš skatās pa tādu varavīksnīti iekšā. Tas ir logs uz sevi. Un tad tu saproti, ka viss dzīves skaistums sākas tevī pašā iekšā.''
Trešajā darbā uzmanību piesaista košas debesis. Tādas krāsas reizēm var redzēt saulrieta laikā.
''Es nezinu, vai tu redzi to cilvēku. Tur ir rokas, galva un pleci un apakšā vēl īkšķi var redzēt... it kā tādas rokas tur. Tā ir tāda antīkās pasaules dievība, kas kalta granītā, tāds monolīts. Un viņš domāts, ka viņš no tālienes nāk un nes savu eksistenci,'' skaidro Loris.
Visas četras Briselē izstādītās gleznas ir tapušas vien pusotra mēneša laikā, kamēr Loris atradās Monrūžas pilsētā. Šāda rezidence bija viena no balvām, ko viņš saņēma, uzvarot Eiropas Jaunrades biennāles konkursā. Tajā piedalījās 56 mākslinieki no septiņām Eiropas valstīm. Tostarp pirmo reizi bija pārstāvēti arī astoņi autori no Latvijas. Tagad visi konkursam atlasītie darbi divus gadus ceļo pa dažādām Eiropas pilsētām un augusta beigās piestās arī Cēsīs.
Tur izstādi varēs redzēt jaunajā mākslas un zinātnes centrā “Brūzis”, saka galvenais biennāles kurators Andrea Ponsini:
“Mūsu mērķis bija radīt pilsētu tīklu ar nolūku popularizēt jauno autoru darbus. Tādēļ mūsu izstādes ir tam veltītas, un mēs izvēlamies popularizēt jaunos māksliniekus, kas vēl nav plaši pazīstami tirgū un nesadarbojas ar pazīstamām galerijām.”
Monrūžas pilsēta jau 60 gadus atbalsta jaunos māksliniekus. Tomēr šī Eiropas jauno autoru biennāle tika izveidota vien 2000. gadā. Ņemot vērā, ka Monrūža ir salīdzinoši neliela pilsēta Parīzes pievārtē, arī pārējās projektā iesaistītās pilsētas ir līdzīga izmēra, bet ar interesantu potenciālu, saka viens no žūrijas locekļiem Matjē Lelīvrs:
“Monrūža nestrādā ar Berlīni, Vīni, Londonu vai Madridi. Monrūža vienmēr strādā ar ļoti interesantām, inovatīvām, daudzsološām pilsētām, kas var daudz ko piedāvāt, bet vēl nav pilnībā iezīmētas uz mākslas kartes.”
Lelīvrs atceras, ka Klāva Lora darbs žūriju pārsteidza ar tā izmēru un spēju radīt oriģinālas ainavas. Glezna atradās pie ieejas un bija deviņus metrus liela. Tomēr, tā kā konkursa noteikumi paredz, ka darbi nevar būt lielāki par trim metriem, vairāk nekā puse no gleznas sānos bija aizrullēta.
Briseles izstādē neviens no darbiem vairs nav jāaizrullē, un četras lielformāta gleznas visā krāšņumā būs apskatāmas līdz pat 28. maijam.
